erikyzblog.blogspot.com

Kā Es (ne) uzinstalēju Ubuntu uz OSX caur trešajām paralēlēm!

2008-04-15T00:33:00.000-07:00

Nezinu, kapēc, bet Man radās velme uzinstalēt Linux'u. Visas dzīves laikā esmu šo OS diezgan vienmērīgi ignorējis, jo jau kopš "dzimšanas" lietoju Mac'u un nekad nav bijusi nepieciešamība tuvāk iepazīties ar Pingvīn'Os. Īstenībā nav arī tagad... bet vispārējai zināšanu līmeņa celšanai nolēmu pamēģināt. Atbilde ir tur ārā!

Step 1:

Vajag izvēlēties, kuru no Linux distribūcijām, Es īsti gribu? Īsti neesmu pārliecināts, tapēc konsultējoties ar dažiem gudrākiem cilvēkiem no PC pasaules sapratu, ka Man vispiemērotākais būtu Ubuntu. Ok! Bet kuru versiju? Ir iznākusi Ubuntu 8.kaut kas tur beta, bet loģiski, ka beta OS Es uz savas primary machine nelietošu pat kā altenatīvo OS. Nekad! Es jau pieļāvu šādu kļūdu ar Leopardu, paldies! Tātad pēdējā stabilā relīze ir Ubuntu 7.1.10, right?

Lejupielādējam to!

Step 2:

Saprast, kā vislabāk uzlikt šo Ubuntu uz Mana ābola? Par cik pirms brīža biju diezgan veiksmīgi uzlicis WinXP caur Parallels 3.0, izlēmu šoreiz izmantot to pašu sistēmu. Interneta plašumos atradu vairākus ļoti labus rakstus kā uzinstalēt Ubuntu uz Mac'a caut paralēlēm (Raksti šeit: Viens un vēl otrs!). Izklausās labi - problēmām nevajadzētu rasties!

Crash 1:

Uzinstalēju Parallels, izveidoju jaunu Virtuālo mašīnu, izdaru visu kā norādīts step-to-step rakstā, kurš nolinkots augstāk. Linux nokarās ar tekstu, ka kaut kas tur nevar tikt atrasts. Es domāju OK, parallels mājaslapā atradu fix'u! Un tad sākās Mana mīļākā daļa visā šajā procesā. Lasot risinājumu jautājums radās, nevis "Kapēc tas ir jād

ara?", bet "Kapēc tas ir jādara, tā?"

Es viennozīmīgi Esmu Mac estēts, kurš iemaldijies Linux vidē un Es esmu arī pilnīgs čaiņiks šajā ziņā, bet Es tomēr nesaprotu, kapēc tam ir jānotiek čerez ž*pu? Ok, loģiski, ka pie racionāla iznākuma Es nenonācu! Iedomājos, ka iespējams problēma ir ar pēdējās Ubuntu distibūcijas saderību ar Parallels 3.0. Lejupielādējam Ubuntu 7.04

Step 3 / Crash 2:

Izdzēšam visas iepriekšējās "Virtual Machines", kuras tika radītās mēģinot ieinstalēt jaunāko Ubuntu versiju. Mēģinam vēlreiz ar Ubuntu 7.04! Progresējam, lēnām, bet progresējam. Esam iesprūduši pie 90%. Come on people.... Are Yo

u facing it every day? Kapēc var restartēt PC kāmēr notiek sistēmas installs, Man tā arī nekļuva skaidrs, bet droši vien nav lemts!

Nospļāvos uz visu šo vājprātu un vēlreiz apliecināju sev kapēc Es lietoju OSX! Dažas FUN lietas no Linux reģistrācijas:

What?

Pārdomas par Sensation Black 2008

2008-04-03T04:20:00.000-07:00

Ja Es tiešām izdomātu braukt uz šo pasākumu vai kāds būtu pietiekoši crazy (Nē, tas laikam nav pareizs vārds, "F*cked up in the head" būtu precīzāks apzīmējums), lai brauktu Man līdzi?

Norises laiks : 12.07.2008

Norises vieta : Amsterdam Arena

Pagaidām ieejas biļete maksā: 95 eiro

Biļetes

Trailers

Last Year

"Atmazka"

2008-04-01T15:36:00.000-07:00

Smieklīgi, ka kopš Mana pēdējā raksta par to, ka atsāku lietot alkoholu un atgriežos aktīvajā party-people apritē ir pagājuši jau vairāk kā divi mēneši un šajā laikā nav sanācis neko sakarīgu izdabūt ārā no "Iesāktie raksti" foldera. Nav gluži tā, ka līdz ar apņemšanos atkal "iegriezt baļļuku" ir zudušas pilnīgi visas pārējās intereses. Īstenībā ir daudz, kas sakrājies, par ko gribētos uzrakstīt un tuvākajā laikā pievērsīšos šim procesam, jo beidzot dzīvē ir parādijies, kaut nedaudz brīvā laika pašam priekš sevis. Tai skaitā rakstīšanai!

Soberrr 2008... (NOT!)

2008-02-26T00:16:00.000-08:00

Es sev tik ļoti patīku. Ne tikai tālāk minēto faktu dēļ, bet vispār - kā cilvēks! Es tik labi spēju argumentēti apgriezt vienu un to pašu jautājumu (topic'u - šajā gadījumā laikam būtu pimērotāks aizguvums.) un pamatot tā pareizumu (vai attiecīgi nepareizumu!) vadoties pēc savas nepieciešamības. Tā lūk ir sanācis, ka divas dienas pēc sava iepriekšējā raksta publicēšanas Es, protams, zaudēju derībās. Well isn't that ironic? Anyway - nekas, protams, dzīvē nenotiek bez iemesla. Kaut ko sev aizliedzot rodās tīri dabiska, pastiprināta, velme pēc tā. Nu tad lūk arī Man vienu vakaru sēžot "Coyote Fly" stuknula: "Why the F*** am I doing this?" Jautājums, protams, labs un uz to Es jau radu atbildi brīdī, kad uzsāku atturēšanās procesu. Tomēr apcerot faktu par to vai tiešām Es esmu neglābjams alkoholiķis nonācu pie banāli vienkārša secinājuma: Viss atkarīgs katra atsevišķa procesa pozicionēšanas! Precīzāk, laikam, būtu teikt "iemesliem". Katram ir savi - individuāli iemesli, lai veiktu jebkuru darbību, tai skaitā apzinātu smadzeņu šūnu noārdīšanu ar alkohola palīdzību. Šeit neiet runa par publiski apspriežamiem iemesliem, kuri pārsvarā asociējās ar vārdu: "Baļļuks", bet padomājot... Ups, cilvēkiem nepatīk domāt un tapēc lielākoties viņi arī to nedara! Tapēc Es turpināšu saprotamākā valodā neidziļinoties, tikai nelielai sabiedrības daļai saprotamos psiholoģiskos pārspriedumos par tēmu:

"HA!" visiem tiem, kuri nesaderēja ar Mani un "haļavna" nenopelnīja Manu sūri un grūti sastrādāto naudiņu!

Ē.

Soberrr.... (only 11 months to go!)

2008-02-06T02:15:00.000-08:00

Raksts iesākts uzreiz pēc Z-svētku brīvdienu beigām: "Viss - ir atgriezusies normāla ikdienas rutīna. Paldies dievam! Man jau sāka likties, ka tās būs Manas pēdējās brīvdienas. Sakarā ar nesenajiem notikumiem, kuri dažādos veidos iespaidoja gan Manu fizisko, gan garīgo, gan materiālo labsajūtu esmu nolēmis pilnībā atteikties no dažādu grādīgu dzērienu lietošanas 2008'tajā gadā. Kā lielākais pamudinājums tam kalpoja Mana apbrīnojamā spēja atteikties no gaļas lietošanas uzturā, jau vairāk kā trīs mēnešus, kas viennozīmīgi Man ir nācis tikai par labu.
Jau kādu labu brīdi atpakaļ ir beigušās morālās paģiras Ziemassvētku brīvdienu sakarā un izanalizējot visus apstākļus lēmums ir pieņemts un netiek pakļauts izmaiņām. Lielākā daļa problēmu, kas saistās ar alkohola lietošanu var tikt atrisinātas - vienkārši, nedzerot! Pārmērīgi neiedziļinoties šajās problēmās un iemeslos, kas likuši Man pieņemt tik radikālu lēmumu, minēšu tikai dažus galvenos plusus, kas nāk komplektā ar šo lēmumu".
Tālāk seko diezgan murgains skribelējums, no kura neko jēdzīgu izlobīt neizdevās, tādēļ kādā Latvijas klimatam neraksturīgā februāra naktī nolēmu to pilnībā pārrakstīt. (Tas, protams, nenozīmē, ka šis raksts būs sakarīgāks!) Tātad rezumēju par plusiem when You are staying sober:

Laiks - Tev parādās laiks pašam priekš sevis. Brīvs laiks, kuru Tu vari piepildīt darot visdažādākās, Tevi vairāk vai mazāk interesējošas lietas, nevis pavadot sestdienas un svētdienas guļot līdz pulkstens 16:30 un pēc weekenda nonākot atpakaļ darba nedēļas apritē, kad Tu it nemaz nejūties atpūties. Tā, protams, ir savā ziņā romantiska sajūta it sevišķi tumšajos ziemas mēnešos, neredzēt saules gaismu vispār, bet tomēr jāmēģina lēnām atradināties no “party animal” dzīves veida. Arī vecums like par sevi manīt, kā nekā, jau 22 - varētu aizbraukt uz kādu SPA!

Nauda - Praksē jau ir sanācis pārbaudīt (jo mēnesis, kopš gada sākuma jau ir paājis!) un apstiprinot Manus teorētiskos aprēķinus, kuri veikti smagu morālo paģiru iespaidā ar neglābjamu velmi Sevi kaut mazākajā mērā attaisnot, sanākt, ka mēnesī tiek ietaupīti aptuveni 300Ls. Ietaupīti, laikam būtu diezgan smagi teikts - precīzāk laikam būtu: Tiks iztērēti savādāk! Kas jebkurā gadījumā, nav slikts rādītājs, ņemot vērā to, ka citi mani party habit'i paliek neminīgi. Formula izskatījās tik mīļa un piemīlīga, ka vienkārši nevarēju to neikļaut šajā rakstā:

Mēnesis = 4 nedēļas = 8 naktis, kad nākošajā dienā nav jāiet uz darbu.
8 dienas pre party = “Kaut kas” + uzdzeramais & snacks = aptuveni 20 Ls x 8dienas
4 dienas klubā (Vidēji) = ieeja klubā 2 personām = Vidēji 10Ls x 8 ieejas biļetes
Smagākā formulas daļa bija aprēķināt to cik daudz Tu iztērē tieši klubā (pālī!), jo šī summa var mainīties tik daudzu ārējo un iekšējo faktoru ietekmē, ka to varētu apzīmēt ar vienkāršu “x”, kas savukārt = stipri par daudz.

Veselība / pašsajūta - Atskaitot, jau augstāk minēto labumu: spēju normāli atgriezties darba nedēļā Tu aiztaupi sev galvassāpes, atmiņas zudumus, iespējamu vemšanu nākošajā rītā (iespējams, arī tajā pašā naktī!), tuksneša sausumu mutē no rīta, kurš nepāriet neskatoties uz izdzerto pusotru ūdens spaini, nespēju uzkāpt piektajā stāvā, kā arī ārējo veidolu no kura regulāri saplīst visi apkārtējie spoguļi.

Sociālais aspekts - Pirmām kārtām, ja Tev jau ir patstāvīgas attiecības, tad daļa no iemesliem alkohola lietošanai vienkārši pazūd, jo būtībā viens no alkohola lietošanas pamatprincipiem (bonusim, ja tā varētu teikt!) ir spēja atbrīvoies un vieglāk, vienkāršāk komunicēt ar iepriekš nepazīstamiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, kas Manā gadījumā šobrīd nav nepieciešams. Parādās iespēja labāk izvērtēt pasākumus uz kuriem Tu dodies un to cik ilgi un galvenais kā, Tu tur pavadi.

Tas nenozīmē, ka Es beigšu savu party life un pilnībā pazudīšu no party scene, bet jāatzīst, ka upcoming event list'e (Sander van Doorn, Paul Van Dyk, Armin van Buuren) Manī rada nelielas šaubas par spēju šo apņemšanos īstenot. Toties, ja pārcietīšu šos eventus, tad domājams izturēšu arī visu gadu. Galu galā Es esmu atteicies tikai no alkohola, nevis no visām smadzeņu šūnas neatgriezeniski noārdošām vielām un substancēm. Above&Beyond izturēju diezgan labi, vienīgais padejot ilgāk par 2,5 stundām bez alkohola ir diezgan grūti.

Droši vien daudzi cilvēki uzskata, ka šādu vai līdzīgu lēmumu, kura pamatā Es stipri ierobežotu vai pārtrauktu savu alkohola patēriņu, Man vajadzēja pieņemt uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, bet nu pilnībā nobriedis tam Es esmu tikai tagad. Let's see how it goes!

p.s. Šajā lēmumā ir pieļaujami tikai daži izņēmumi - brīžos, kad Es lidoju. Tas ir tādēļ, ka lidojot Man ļoti sāp ausis un šobrīd labākais veids, kā pārvarēt šo pietiekoši nepatīkamo sajūtu, ir vienkārši piedzerties.

p.s. 2 Lai stiprinātu šo apņemšanos, Es cilvēkiem piedāvāju noslēgt derības uz dažādām naudas summām vai citādiem labumiem. Tas dod lielisku iespēju cilvēkiem nodrošināt to, ka Es nedzeru ne ar vienu no draugu grupām.

Šobrīd derībās piedalās:

Sandis
Agate
Brālēniņš

Kapēc Es nepirku MacBook Air!

2008-01-24T01:22:00.000-08:00

World Wide Web'ā, jau ir pietiekoši daudz preview, tapēc neiedziļināšos to pārspriešanā - vienkārši, sniegšu nelielu ieskatu "Apple fan boy"pārdomās par tēmu, kapēc Mani nesajūsmina "Apple pēdējais lolojums" un kapēc tā vietā Es iegādājos MacBook Pro! Mac Book Air ir skaists, stilīgs, seksīgs aparāts un Es jau vairākus gadus gaidīju "ultra portable" no Apple, tomēr tam ir viens nepārprotams mīnuss, kas savā ziņā ir arī pluss: Viņš nav ultra-portable tādā nozīmē, kā Es to biju gaidījis! Man gribējās 12" Mac Book Pro ekvavlintu G4 Power Book'am. Līdz brīdim kāmēr Mans baltais Mac Books aizgāja pie dieviem, Man pietika ar to, bet tomēr gribējās kaut ko vēl mazāku, kompaktāku. Mazāku, nevis tievāku! Mani, protams, sajūsmina fakts, ka portatīvo var ielikt aploksnē, bet laikam tomēr Es kļūstu "par vecu" inovatīvjiem Apple produktiem. Tas, protams, nav galvenais iemesls, kapēc izšķīros par labu MacBook Pro. Laikam pirmajā vietā stāv tas, ka Es centīšos (Labi skam!) vairāk nepirkt "Apple first gen items". Es jau nopirku balto MacBook'u uzreiz pēc tam. kad viņš bija pieejams Latvijā un sākumā bija nelielas problēmas. Tāpat Es neuzskau, ka šis ir labākais ultra-portable solution, tāpat kā neuzskatu, ka tas ir iPhone, bet nepamet doma, ka tuvākā gada laikā Apple izlaidīs kaut ko starp iPhone un MacBook Air. Kā pamatojumu šim apgalvojumam varu minēt uzskatāmu piemēru: Intel ir uzmeistarojis ļoti mazu Core Duo čipu, kurš šobrīd ir iekš MacBook Air, right? Saprotot to, ka Mac Book Air nav laptops visiem segmentiem, Apple nevar garantēt, ka čipa izveide un izstrāde atmaksāsies tikai no šī projekta! Manuprāt tas būs tablet/iPhone/MacBooka Air hibrīds, kurš skries uz tieši šiem jaunajiem mini Intel Core Duo čipiem. Tas tā, nedaudz cerību pilnas fantāzijas. Tagad atgriežoties topic'a, MacBook Air vienkārši ir par maz horse power priekš Manis. Es jau ziedoju preformance uz kompaktuma rēķina ar Manu pirmo balto MacBook'u. Tāpat MBA tiešām nav paredzēts kā tavs vieīgais Mac's! Ja Tev kabinetā griežās Quad's, pie TV ir pieslēgts Mac Mini, darbā stāv MacBook Pro un kabatā iPhon's, tad Tu droši drīksti pirkt kārtējo Apple spēļmantiņu ceļojumiem. Tas arī savā ziņā asvērtu DVD trūkumu organismā. Pats pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts, kapēc Es nepirkšu MBA ir fakts, ka tas vienkārši ir balts. Man nekad and I mean it, NEKAD vairāk nebūs balts laptops. Man pietika ar iBook un MacBook!

Paul van Dyk

2008-01-18T15:59:00.000-08:00

Sveiciens "pīsistiem" tuvojošās koncerta sakarā... ! :PPP

Prieks, kur Tu rodies... ...

Pavisam nedaudz par Wii wireless problēmām Latvijā.

2008-01-16T04:34:00.000-08:00

Faktu, ka mēs dzīvojam trešajā pasaules valstī Es domāju neapšauba neviens. Tomēr patīkami apzināties, ka ļaudis (Precizēšu: Nintendo staff`s!) tomēr ir informēti par to, ka šāda apdzīvota teritorija tomēr eksistē, jo ļauj Wii uzstādīt kā mājvietu tādu nenozīmīgu zemes pleķīti kā Latvija. Tas, ko viņi nepasaka ir tas, ka veicot šo neapdomīgo soli (Kā Man kaut kas tāds vispār varēja ienākt galvā: silly Me!) Tu nevari piekrist (Akceptēt!) Nintendo "web license agreement" un līdz ar to arī nevari piekļūt webam. Great - pagāja labs brītiņš kāmēr to sapratu, jo protams civilizētā pasaulē šādu problēmu vienkārši nav! Kad tiku galā ar šo faktoru, nāca nākošā very sweet lieta no Nintendo puses: Pats interneta browseris (Opera) ir jāpērk pa 500 Wii punktiem, kas ir ekvavilents aptuveni 5Ls, bet ne par to ir stāsts: Ja Tu esi piereģistrējies kā UK pilsonis, tad Tev ir nepieciešama arī UK kredītkarte, līdz ar to galvenā fīča (riebjās šis vārds!), kāpēc nopirku Wii: web browseris vēl joprojām "is not aveilable". Toties varu tīklā apskatīt citu cilvēku Mii (virtuālie cilvēciņi, kurus Tu uztaisi iekš Wii) un paspēlēt Mario Strikes charged, kura kā izrādās šobrīd ir viena no populārākajām Wii online spēlēm! Tas tikai Es domāju, ka vienkāršu futbolu ar Mario nopirku. Šajā kultūrā Man vēl daudz, kas ir nesaprotams!

Wii, wiii, wiiii.....

2008-01-14T02:26:00.000-08:00

Es esmu nelabojams! Sakarā ar to, ka Mans X-box 360 ir ilgstošā garantijas remontā un MacBooks pēc tam, kad tajā tika ielieta Vodka ar enerģijas dzērienu atkal (jau otro reizi, jo viņš jau bija sataisīts) ir veiksmīgi aizgājis pie dieviem, pagājušajā nedēļā iegādājos Nintendo Wii. Viens no galvenajiem iemesliem, kapēc to nopirku ir iebūvētais browsers, kuru šobrīd nav izdevies palaist (Domājams sakarā ar mana rūtera neatbilstību Wii prasībām!), bet šī spēļmantiņa pagaidām izrādijās diezgan lietojama (spēlējama!) arī bez tā. Īstenībā spēle, patiesībā vairākas, kuras nāca šim aparātam līdzi (Wii Sports) izrādijās pat ļoti spēlējamas īpaši vairāku cilvēku sabiedrībā, kam Wii būtībā ir domāts. Motion sensors strādā diezgan pieņemami, pat labāk nekā Es būtu domājis un Es pat sāku nedaudz saprast Nintendo filozofiju: Games over graphics, jo experience tiešām ir ļoti labs. Saprotot to, ka Nintendo ir īpaša kultūra, arī izvēloties pirmo spēli, lai ietestētu šo aparātu izvēle krita uz kaut ko īpatnēju. Nintendo specifikācija Manuprāt neatbilst NFS: Pro Street un līdzīgu spēļu testēšanai, tādēļ izvēle krita uz "Mario Strikers Charged Football". I know tas izklausās smieklīgi, bet spēlīte aizrāva Mani uz kādām piecām stundām. Šajās salīdzinoši vieglajās arcade tipa spēlēs ir kaut kas pietiekoši funny/funky/stylish, kas padara Wii par Wiiiiiiii! Bildes no pirmā Wii party var apskatīt šeit.

Drusku par Leopardu un Vistu.

2007-12-05T03:50:00.000-08:00

Laikam jāsāk ar to, ka tomēr Mani var pieskaitīt pie “Apple fanboy's“ saimes un iespējams šis raksts nebūs pilnībā objektīvs, but who the F*** cares, right?

Man patīk Leopards. Es dievinu jaunās iespējas. Es dievinu Apple. Tas arī viss... Nē - nu tik traki jau ar Mani nav. Aptuveni mēnesi lietojot OSX 10.5 ir sanācis saskarties arī ar vienu nepatīkamu lietu sākumā - tas ir latviešu valodas supports, kuru sākumā nekādi nevarēju atkost, bet beigu beigās tepat http://mac.tunt.lv/ atradu keyboard layout'u un tagad viss tiešām ir ideāli.

Jau kādu brīdi atpakaļ esmu ticis pāri sajūsmai par vienkārši fantastistko eye candy (Cover flow mode finderī, stocks, transparent menu, jaunais dock's) un to neuzskatu par “labāko šajā OS”. Pirmā lieta, ko Es darīju uzinstalējot Leopardu: Es vienkārši vēros uz savu aplikāciju folderi Cover Flow modē un siekalojos, bet šis etaps priekš Manis jau ir pagājis un varu secināt, ka lielākais Leoparda pluss priekš Manis viennozīmīgi ir Spaces. Tas pilnībā izmaina veidu kā Tu strādā ar datoru. Priekš Mana 13“ MacBooka (un cerams, ka Janvārī 12” Mac Book Pro) tā vispār ir/būs vienkārši killer fīča. Protams, to pašu varēja izdarīt ar Virtuāl Desktops Tiger'ā, bet tas ka šī opcija ir integrēta operētājsistēmā, tomēr priecē. Spaces ir virtuālās darba virsmas, kas vismas, kas atļauj vienlaicīgi palaist vairākas aplikācijas izmantojot visu ekrānā pieejamo vietu viegli mainot tās. Galvenais, ka katram desktopam var piesaistīt savu aplikāciju un tas beidzot strādā tā kā tam vajadzētu. Cik negaidīti no Apple! Drusku pietrūkst vizuālie efekti (Konkrēti: Cube!) un motion sensors, kuri bija Virtual desktops, bet domāju, ka to ar laiku paveiks kāds third party developers.

Tālāk par Quick view. Sākumā biju nedaudz skeptisks attiecībā pret šo jauninājumu, bet tagad saprotu, ka vēl nekad nav bijis tik viegli orientēties, piemēram, darba bildēs, kuru nosaukumi ir neskaitāmi DCS004773... un kuri neatrodās kādā no tavām iPhoto library. Iespēja tādā kā preview mode apskatīt praktiski jebkuru failu aiztaupa milzum daudz laika atverot pašu aplikāciju un ielādējot photoshopā, teiksim, 15MB failu, vai arī skatoties prezentāciju folderī, kurš ir pilns ar nosaukumiem “Gatavs new”, “Pēdējais final” un “Jaunā prezentācija 3” nekad vairāk nevajadzēs atvērt MS Power Point. (Kas vispār ir visbesīgākā aplikācija ever un velkās, gļuko un ir visai neizturama pat uz maca), lai atrastu ko īsti Tev vajag. Es labprāt lietotu tikai Keynote, bet par cik ideoloģijas ziņā dzīvoju trešajā pasaules valstī un prezentācijas galvenokārt lietoju darba vajadzībām nākās paciest Microsoft Power Point.

Stocks - bez komentāriem. Man patīk, šobrīd lietoju priekš “Downloads” un “To External” folderiem. Šī fīča (tik stulbs vārds - piedodiet, ka Es viņu tik bieži lietoju!) ļauj ātri un ērti no dock'a apskatīt savus pēdējos downloadus vai būtībā jebkuru folderi, kurā notiek izmaiņas reālā laikā (vai arī nenotiek!). Īpaši priekš pabeigtajiem download'iem tas ir īpaši noderīgi, jo prīdī, kad ir lejupielādēts, tas ko icons dock'ā mainās uz attiecīgi pēdējā mainītā faila iconu. It kā tas nav liels upgreids, bet, kad Tu pierodi un sāc to lietot tā ir viena no lietām, no kurām būtu ļoti grūti atteikties.

Spotlight'am ir veikta optimizācija un atšķirībā no Tiger'a Spotlight strādā tieši tā kā tam vajadzētu. Spotlights ir kļuvis stipri, stipri ātrāks, līdz ar to šobrīd esmu atteicies no Quicksilver pakalpojumiem, kas līdz Leopardam bija viena no Manām must have aplikācijām. Tagad Man pietiek ar Spotlight.

Atgriežoties pie eye candy es esmu viens no tiem cilvēkiem, kuram tas ir absolūti nepieciešams. Es tweek'oju Tigeru visdažādākajos veidos (Multiply Docks, Shapeshifter themes...) un arī līdz tam nesaudzējot sistēmas resursus visdažādākajos veidos optimizējis visas iespējamās OS, kuras esmu lietojis, bet Leopardam ir šis klasiski OSX'iskais noslīpētais stils, kuru Man pat negribās mainīt. Viss izskatās klasiski skaisti. Pievienojot tam Cover Flow, kurš ir integrēts Finderī, Expose un visu pārējo tīri praktiski pielietojamo funkcionalitāti, kura izskatās vienkārši fantastiski.

Neviens no šiem updatiem, protams, nav nekas pilnīgi revolucionārs, bet šie daudzie mazie uzlabojumi sasummēti dod vienkārši fantastisku pabeigtības sajūtu. Secinājumi ir gluži vienkārši - Leopards ir tas, kam vajadzēja būt Vistai - tikai atšķirībā no Vistas - tas strādā.

Nav jau tā, ka Es praktiski savu saprātīgo mūžu esmu ienīdis Microsoft un vinju produktus... Nē, īstenībā, laikam, ir gan. Šobrīd kā izņēmumu gribētu pieminēt Xbox 360, jo tas laikam ir vienĪīgais +/- veiksmīgais Microsoft produkts (Pat neskatoties uz to, ka šobrīd Mana X-kaste ir saplīsusi un atrodās mēnesi garā garantijas remontā), kas lielā mērā ir noticis pateicoties tam, ka PS3 vismaz pagaidām ir stipri izgāzies. Īstenībā gamings ir vienīgais, kas Microsoftu vēl notur pie dzīvības. Spēles un miljoniem retard'u, kuri pie MS produktiem ir pieraduši, bet kā Es jau vairākkārtīgi pēdējā laikā esmu teicis, Man ir vienalga - Es vairāk nevienam nesaku, lai viņi pērk vai lieto Mac'u. Vai nu tu izvēlies Apple, vai nē ir tikai Tava izvēle. Vai Tu esi mazohists, kurš ir ieciklējies uz sekojošiem procesiem, kurus ar samērā apskaužamu regularitāti Tev patīk atkārtot... OK, who cares! Ja runājam par Vistu, tad viss ir stipri savādāk. Šoreiz ir Microsoftam ir galīgā dir*ā. Microsofts ir pagarinājis XP pārdošanas terminju - kāds vel pierādijums, tam, ka Vista ir izgāšanās ir nepieciešams? Starp citu - Vista NAV JAUNUMS! Viņa ir iznāksui jau gadu atpakaļ un mēdiji to joprojām pozicionē kā jaunu operētājsistēmu. Doh! Pārlasot dažus tech analītiķu rakstus šobrīd Microsoftam ir trīs iespējamie optimālie rīcības varianti:

1.) Atsaukt “Vistu”! Lai cik dīvaini tas neskanētu, manuprāt tas ir viens no labākajiem risinajumiem šobrīd. XP SP3 tūīt būs pabeigta (vai jau ir - Mani īstenībā tas neinteresē!) un tajā būs implimentēti lielākā daļaVIstas security uzlabojumi, kas būtībā ir vienīgā sfēra, kur Vista ir labāka par XP. So what's the use of it? Es jau minēju, ka Win platforma ir palikusi tikai priekš gameriem, bet ja Es būtu Hardcore geimeris, Es nekādā gadījumā nelietotu Vistu - priekš kam Man lietot OS, kas tikai ēd resursus? Ja visas Manas spēles griestos uz PC, nevis X360, kapēc lai Es samazinātu sava PC resursus par 1/3 daļu?

2.) Nomest cenu Premium versijai līdz 99$ un atteikties no visām citām. Jau sākumā Es nesapratu, kapēc par Windows vispār ir jāmaksā, bet ne par to šoreiz ir stāsts! Kādā tieši veidā kompānija rupējās par saviem klientiem apgraizot jau tā sūdīgu OS un pārdodot to nejēdzīgi dārgi? Es šobrīd nerunāju par home user, kurš visticamāk Vistu dabūs vietējos torrentos - Es runāju par piemērām vidējo biznesu!

3.) Atstāt visu kā tas ir šobrīd - gaidīt, ko jaunu Apple izstrādās un mēģinās to nokopēt jaunajai Win platformai pēc sešiem gadiem....

Lūk arī Mans redzējums par to kā Leopards apēda Vistu...

Vidusauss iekaisums.

2007-11-26T16:53:00.000-08:00

Tā nu ir sanācis, ka šajos lieliskajos platuma grādos šī kaite Mani piemeklē reizi gadā - parasti decembra vai janvāra mēnesī. Šis gads nav nekāds izņēmums. Šajā sakarā atmiņā atausa kāds diezgan spilgts gadījums: Vēl pavisam maziņš būdams (Man varēja būt kādi gadi pieci / seši), stuntuļots šallēs, džemperos un cepurēs, kādā šaušalīgi aukstā novembra dienā ar vecomāti devos no ķengaraga poliklīnikas uz netālu esošo mikrorajona dzīvokli un pa ceļam Viņa Man stāstija šo to par Bibeli un Dievu. Kā tagad atceros, ka jautājums no Manas puses bija banāli vienkāršs: “Ja Dievs mani mīl, tad kapēc Man kartu gadu uz dzimšanas dienu sāp auss?“

“Touche“ tagad, kad Esmu paaudzies, Es smīkņāju...

Meat - non eater.

2007-11-20T13:21:00.000-08:00

Es esmu pārstājis ēst gaļu. 3,5 nedēļas. Nopietni. tas, protams, nekādā veidā nav saistīts ar Manu pēkšņo mīlestību pret dzīvniekiem or something like that. Es arī neesmu pilnībā izkūkojis prātu un neatteikšos no zivīm un galvenokārt garnelēm, vienkārši nesen uzkāpu uz svariem un secināju, ka būtu pēdējais laiks nedaudz noliesēt. Sākt iet uz zāli Es nevaru saņemties un baseins atkrīt sakarā ar bažām par savu vidusausi un Latvijas piemīlīgās ziemas iestāšanos! Atliek tikai kaut kas diētveidīgs. Nē - "diētveidīgs" laikam nav īstais vārds, jo tas nozīmētu, ka Es kind'a badotos, ko pats par sevi saprotams Es netaisos darīt. Vispār Es Sevi ļoti, ļoti mīlu un Man ir šausmīgi grūti Sev kaut ko atteikt, līdz ar to nonācu pie secinājuma, ka šī viena lieta, kuru izslēgt no sava ēdamo lietu saraksta varētu būt gaļa. (īstenībā, ir vēl dažas lietas, ko Es neēdu, bet pārsvarā tapēc, ka tās Man negaršo: Saldumi, sēnes, klimpas, piena zupas, nedzeru alu un paniņas.) Tomēr interesantākais ir tas, ka atsakoties tikai no gaļas, kas būtībā ir tikai viena ēdiena sastāvdaļa Tu atsakies arī no divām baltmaizēm, majonēzes un papildus bekona šķēlītēm, kuras parasti nāk komplektā ar gaļu - meaning - Tu atsakies no 85% fastfood'a. Protams, kas meklē, tas atrod un "Lulu" ir pieejama diezgan garšīga veģitārā pica, var mēģināt piespiest sevi ēst arī diezgan atbaidošos FishMac'us, but that's not the point. Gadījumā, ja vienkārši strauji vajag kuņģi piepildīt ar dajebko, cilvēks, kurš neēd gaļu visticamāk apēstu banānu vai salātus, nevis piestūķētu sevi ar visai dienai paredzētajām kalorijām divās bulkās. Es nekādā gadījumā nepretendēju uz "veselīga dzīvesveida" piekopšanu, bet tomēr sava veida upgreids.

Skaidra nostāja pret notiekošo.

2007-11-08T05:33:00.000-08:00

Neiedziļinoties šī brīža notiekošajā valdībā detaļās, nelielā izklāstā gribu paskaidrot dažas fundamentālas lietas savā nostājā pret to visu. Pirmām kārtām Es tiešām biju aizgājis uz pirmo piketu pie saeimas, bet nepiedalījos "payed-off eventā" Doma laukumā. Otrām kārtām - tas bija tādēļ, ka Mani neapmierina forma kādā tiek risinātas problēmas šīs valsts augstākajos līmeņos, nevis tādēļ, ka Es gribētu radikālas pārmaiņas. Es nēsmu kaut kāds river-crying sissy, kuram viss ir slikti pēc definīcijas, bet ir lietas, kuras Man tiešām nav pieņemamas. Lietas, kuras būtībā apdraud Manu turpmāko (pārsvarā finansiālo) labklājību un kuras Man ir pietiekoši nozīmīgas. Tam nav nekāda sakara ar "Jauno laikā" izvērsto propogandas kampaņu vai kreiso izmisīgo velmi nākt pie varas. Šī valdība lai arī cik slikta tā kādam varētu likties ir labāka par psihopātu/marsieti vai krievu nākšanu pie varas. Savas intereses valdībā lobē jebkurš poliiskais spēks. Period! Interesanti, kapēc šis cepiens sākās tieši pirms budžeta apstiprināšanas? Laikam kādam sēžot opozīcijā naudiņa sāk beigties un manuprāt ir grūti piesaistī līdzekļus, ja Tu gadu atrodies opozīcijā un būtībā nedari neko nozīmīgu saviem investoriem! Period! Ir lietas, kuras vajadzētu mainīt, bet šobrīd pie varas esošie spēki ir vienīgais +/- prognozējamais politiskais spēks, kurš varētu veidot nākošo valdību.

Policija House-Pārtijos, un īsa pamācība kā ar to tikt galā...

2007-09-17T15:15:00.001-07:00

Nav noslēpums, ka Man patīk mūzika. Pārsvarā skaļa un pārsvarā klubu mūzika. Nav noslēpums, ka Man ir diezgan jaudīga audio sistēma un visbeidzot nav arī noslēpums, ka Es dzīvoju dzīvoklī nevis mājā un neskatoties uz to, ka dzīvoju piektajā stāvā, vismaz ar vieniem kaiminiem problēmas sakarā ar Maniem augstāk minētajiem hobijiem ir radušās. Šī ir īsa pamācība kā tikt galā šīs aizraušanās sekām: Policiju.

Tā nu ir sanācis, ka Manas apakšējās kaimiņienes ir Manas bijušās skolas biedrenes. Izklausās labi un sākumā Man likās, ka problēmām rasties nevajadzētu! Diemžēl vecums (ap 24!)un domājams uzmanības trūkums no pretējā dzimuma puses ir viņas padarījis par normālai sabiedrībai diezgan neizturamām un laupījis jebkādu party spirit. Pēc vairākkārtīgām nevieksmīgām diskusijām ar Mani par piemērotu mūzikas skaļumu darbadienu (un arī weekendu) vakaros, nekāds manāms kompromiss panākts netika. Teiksim tā: “Mums vienkārši atšķīrās uzskati dažās pamatnostādnēs šajā jautājumā!” Sakarā ar to, ka vismaz viena no viņām strādā (domājams!) visnotaļ nožēlojamu darbu kādā tādu pašu statusu ieņemoša valsts iestādē, likumdošanas jautājumos viņas, protams, ir ekspertes un es tiku izglītots par tēmu kuras tieši likuma normas Es pārkāpju un kas Man par to ir paredzēts. The thing they didn’t know: Lai gan tikai gadu, bet tomēr esmu studējis juristos un nepretendējot uz likumu pantu numuru atskaitīšanu no galvas, elementāra sapratne par likumiem un to piemērošanu Man tomēr ir. Kā tagad atceros, ka “Ja nav pieejami lietiskie pierādijumi, tad tiesai nav pamata ticēc kādai no atbildošajām pusēm vairāk nekā otrai. Tai skaitā policijai.” Viss, jau ir labi, gadījumā, ja pasākums aiziet lidz tiesai, bet apzinoties reālo situāciju Mans laiks droši vien maksātu vairāk par laiku, kuru Es pavadītu sniedzot liecības par savu morāli garīgo stabilitāti. Šis variants tātad atkrīt!

Rezumējot, ko darīt, ja Tu savā apartamentā piektdienas vakarā esi uztaisījis pasēdēšanu/iedzeršanu piecpadsmit cilvēku lokā ar iesaistītām 2 x 300 W tumbām, vaļēju logu un necenzētu, skaļu lamāšanos trepjutelpā, brīdī, kad pie durvīm parādās policija:

1.) Neatvērt durvis! Gadījumā, ja durvis netiks atvērtas policijas darbinieki neiesprings ar mīņāšanos Tavā trepjutelpā, bet vienkārši konstatēs faktu, kas tiks balstīts uz viņu subjektīvo viedokli un dosies prom! Pēc tam Tev pašam nāksies ierasties policijā uz lietas apstākļu precizēšanu. Ja Tu tomēr dajebkādu subjektīvu (slinkums) vai objektīvu (drug abuse) iemeslu dēļ neesi atvēris durvis, tad Tev dažu nedēļu laikā pienāks pavēste ar lūgumu (obligāti!) ierasties policijas pārvaldē. Pēc Manas pieredzes spriežot ir iespēja šo tikšanos pārcelt uz sev vēlamu laiku, bet atcel - diez vai! Ierašanās policijā viennozīmīgi nav nekas patīkam, tādēļ vēlams tam pienācīgi sagatavoties. Apbruņoties ar stāstiem par nevainīguma prezumkciju, interešu konfliktu kā arī to, ka juristu pakalpojumi maksā šaušalīgi dārgi un Tu jebkurā gadījmā esi cietējs, jo visa pasaule ir sazvērējusies pret Tevi. Dodoties uz policiju ļoti labi palīdz uzvalks vai vismaz žakete. Man pie ieejas uzdeva diezgan interesantu jautājumu: Vai Es esmu ieradies kā privātpersona? Pēc vairākkārtējas, neatlaidīgas un pārliecinošas sava viedokļa aizstāvēšanas sakarā ar jautajumu ka minētajā datumā, minētajā dzīvoklī pulkstens tikos un tikos Es neatrados, Man pat nepiesprieda sodu desmit latu apmērā.

Mīnusi: Sadi*st rīts!
Plusi: Ieekanomēti Desmit Lati.

2.) Atvērtot durvis doties trepjutelpā, lai oponētu policijas darbiniekiem piesaucot cilvēktiesības, savu godaprātu un kovientutajābrīdivariiedomāties, lai tikai pierādītu savu taisnību! Viens teikums: Viņiem ir pie dir*as! Ja viņi ir atrauti no patīkamās dirnēšanas dienesta automašīnā un devušies apciemot Tevi, tad vismazākais, ko viņi grib dzirdēt ir tavu vāvuļošanu. Not smart! Ir divi varianti, ko darīt tālāk par kuriem vēlos pastāstīt sīkāk:

2.1) Tu vari nepiekrist pārkāpumam, neielaist policiju savā apartamentā un nostāties kādā pozā vien Tu vēlies, bet parakstīt protokolu Tev nāksies jebkurā gadījumā, protams, ar piebildi - nepiekrītu! Nākošā lieta ir paskaidrojuma raksts. Tev ir tiesības rakstīt paskaidrojuma rakstu un prasīt tam papildus lapas uz kurām Tu varēsi izklāstīt visas savas nelaimes. Pirmām kārtām ir grūti rakstīt paskaidrojuma rakstu trepjutelpā, kad aiz tava dzīvokļa durvīm cilvēki izkliedz necenzētus saukļus par pastāvošo sistēmu un valsts kārtību, otrām kārtām tas pats vecais teikums: Viņiem ir pie dir*as! Policijas darbinieki dosies prom, bet atstās Tev pavēsti, kad ir jāierodās kādā dīvainā instancē, kura ir pa pusei mente.... policijas iecirknis, pa pusei tiesa! Tur Tu rindas kārtībā tiec ieaicināts, kabinetā, kur sēž vēl kādi 5 cilvēki un izskata Tavu “gadījumu” atsevišķi. Jau pašā sākumā Tev tiek paskaidrots, ka lielākais iespējamais sods par šo konkrēto pārkāpumu ir līdz 200 or something latiem, kas būtībā neatstāj Tev īpaši daudz iespējas jebkādiem racionāliem manevriem, tādēļ, ka tas vai reāli šis sods Tev tiks piespriests ir atkarīgs no tiem pašiem cilvēkiem ar kuriem Tu vari attiecīgi sākt vai nesākt dir*sties. Not smart! Protams, Tev paskaidro, ka jebkuru lēmumu var pārsūdzēt, bet tad atkal aktuāls ir jautājms par to vai Tavs laiks nemaksā dārgāk par šo procesu?

Mīnusi: Iespēja iep*st līdz 200Ls
Plusi: Iespēja norādīt VISIEM, kas esi Tu, Tavi vecāki un kur visiem ir jāiet...!

2.2.) Vienīgais un manuprāt pareizākais risinājums šai problēmai, ko Man arī apstiprināja policijas iecirknī ir vienkārši samaksāt 5 Ls sodu, nodurt acis un atgriežoties dzīvoklī turpināt party’u uzgriežot mūziku atpakaļ tieši tikpat skaļi kā tas bija pirms tam, jo kā jau zināms par vienu un to pašu pārkāpumu divas reizes tiesāt nedrīkst. Vienīgais, gadījumā, ja kārtības sargi ir ieradušies pirms un pēc divpadsmitiem var sanākt skaidrošanās, bet domājams visu var sarunāt! Ir cilvēki, kuri, protams, negribēs ar to samierināties tīri principa dēļ... Viens ieteikums: Paveraties uz to no cita skatu punkta: Tas ir tāpat kā maksāt pērkamām meitenēm (un šajā gadījumā Es domāju tieši prostitūtas!). Tu šķiries no nelielas naudas summas lai labi pavadītu laiku + tev ir iespēja sabojātu vakaru salašņām - kaimiņiem. Par piecīti tas nav nemaz tik slikts deals.

Mīnusi: Tiek nedaudz iedragāts Tavs ego!
Plusi: Party all night!

Šobrīd, starp citu, ir pieņemti jauni grozījumi, kuri paredz, ka jebkāda salasņu, Es atvainojos, kaimiņu traucēšana arī dienas laikā var tikt apbalvota ar policijas apmeklējumu. Easy, tā pati metode. Ja kādu intresē šo pārkāpumu juridiskā puse, tad tie tiek kvalificēti tāpat kā ceļu satiksmes noteikumi - tikai bez soda punktu sistēmas - kas būtībā nozīmē: useless!

Informācija (Part 1)

2007-09-05T04:43:00.000-07:00

Jau ilgāku laiku Mani nomāc jautājums cik objektīva ir informācija, kuru Es no dažādiem avotiem saņemu? Es tīri teorētiski skatos ziņas - paskaidrošu drusku precīzāk, Es tās dažreiz redzu! Tas nenozīmē, ka Es tās uztveru nopietni! Seriously, vai kāds ziņas vispār spēj uztvert nopietni? Kā izrādās spēj! Un traģiskākais šajā stāstā ir tas, ka neskaitāmi cilvēki tic, tam ko viņi redz, dzird vai izlasa ikdienišķajā presē. Tā ir kā daļa no cilvēku saiknes ar apkārtējo pasauli, kurā katram no Mums vajadzētu izvērtēt objektivitātes koificentu informācijā uz kuras pamatiem veidojam savu skatu uz pasaulē notiekošo. Mūsdienās, brīvi pieejamas informācijas laikmetā - cilvēkiem vajadzētu spēt vai vismaz censties izanalizēt vismaz daļu galvenās informācijas, kas tieši vai netieši skar katru atsevišķu indivīdu. OK, Es nebūšu ideālists! Cilvēki pēc savas dabas ir slinki un tas tikai vairo viņu stulbumu. Vienkāršs piemērs: Gandrīz katrs no Mums ir vairāk vai mazāk speciālists kādā konkrētā ar viņu saistītā vai interesējošā jomā! Cik bieži lasot, redzot vai dzirdot virspusējus un nepārdomātus rakstus Jums ir radusies sajūta, ka cilvēkiem. kas šo materiālu ir veidojuši (Šajā gadijumā: mēdijiem) nav pilnīgi nekādas sajēgas vai kaut vai elementāras izpratnes par topic'u kuru viņi apspriež? Man tā ir gadijies bieži! Un tagad vispārināsim šo tēzi: Šie paši cilvēki, kuri katrā konkrētā tēmā nespēj sniegt objektīvu skaidrojumu, pasniedzot izraustījumus no konteksta interpretēdami tos pēc savām velmēm vai iegribām strādā pie sabiedrības kopējā viedokļa radīšanas un viņus finansē personīga vai pastarpināti iesaistītas personas sava personīgā labuma gūšana! Personīgi, Es neizdaru secinājumus, no tā, ko daži "ala" ģēniji, kurus dēvē par mēdiju ekspertiem potē Mūsu, pārsvarā, stulbai tautai. Neliela atkāpe - ne tikai mūsu stulbajai tautai, bet pārsvarā stulbajiem cilvēkiem (kā tādiem!). Stop! Galvenais tikai nepārprotiet Mani! Es nekādā gadījumā nesaku, ka tas ir slikti! Es tikai gribētu norādīt, ka Man nav nepieciešamība saņemt jau vairākkārtīgi sagemotu, koriģētu un mainītu informāciju no subjektīviem avotiem. Neiedziļinoties stāstā par to, ka mēdiji jau sen ir ceturtā vara un kā jau minēju pauž subjektīvu viedokli, ir vairums citu daudz vienkāršāku lietu, kas Mani kaitina. Pats ziņu pasniegšanas veids, kura pamatā ir manipulācija ar vāju cilvēku viegli ietekmējamajām apziņām. Man negribētos atkārtoties, bet ziņas tiek padarītas par vienu vienīgu farsu. Baidos, ka precīzi neizdosies nocitēt K. Vonnengūtu, bet doma bija sekojoša: "Ja ziņas nav traģiskas, priecīgas vai finansiāli iepriecinošas, tad tās publikai ir neinteresantas." Šeit varētu tikai piebilst: "Plašākai publikai" (also known as "Ordinary"). Tas ir fantastiski kā katrā trešajā ziņu izlaidumā ir kāda sensācija, kāds īpašais notikums, kuru mēdiji nevis rūpīgi izanalizē, bet uzpūš no tā vēl lielāku sensāciju, lai varētu vienu un to pašu notikumu ķidāt vēl divus ziņu izlaidumus uz priekšu citādiem vārdiem pasakot vienu un to pašu, noturot skatītāja uzmanību - iegūstot lielākus reitingus un attiecīgi iespēju palielināt maksu par reklāmas laiku ziņu sākumā un beigās. Ja temats ir gana interesants un kādā nenosakāmā veidā pie žurnālistiem, kuri strādā mēdiju labā, ir nonākusi pilna informācijas pakete, tad tā tiek rūpīgi sašķirota, lai varētu lēnām turpināt skalot "ordinary" ļautiņu smadzenes vajadzības gadījmā mainot vai rediģējot faktus pēc pašu patikas. Bet arī tas nav slikti - jo stulbi cilvēki neko citu arī nav pelnījuši un es tikai atbalstu "lohatrona" ideju. Visa šī raksta doma nebūt nav zākāt mēdijus vai arī cilvēkus, kuri viņos klausās. Šeit perfekti var iezīmēt cilvēku dalīšanos demogrāfiskajās grupās pēc vecuma, pēc izglītības, pēc ieņemamā amata, pēc materiālās labklājības... Būtu interesanti veikt pētijumu dažādu vecuma grupu cilvēku vidū par to cik procentuāli liels vismaz vidējo izglītību sasniegušo jauniešu skaits skatās uz ziņām ar skepsi un cik liels daudzums jauniešu vispār skatās ziņas? Klasiskajos mēdijos notiek nenovēršama stagnācija ar, ko šie milzīgie mehānismi nevar sadzīvot, bet nevar arī neko mainīt nezaudējot finansējumu. Kas zīmīgi, gadījmā, ja kāda no trīs pamat varas formām nefunkcionē, tad tā agrāk vai vēlāk noved pie Valsts sabrukuma, paraujot sev līdzi arī divas atlikušās varas formas. Gadījumā ar mēdijiem, ilgstoša stagnācija noved tikai pie cilvēku masu pelēko šūnu lielākas notrulināšanās. Ja ir iespēja neuzdot jautājumus, kapēc, lai tos uzdotu? Ja viss tiek pasniegts viegli saprotamā pārdomātā veidā, kapēc vajag iedziļināties problēmas būtībā? Vairums cilvēku, tikai gadījumos, kad kaut kas indivīdam personīgi ir interesants, aizskarošs vai izdevīgs, vai ārkārtīgi nepieciešams sāk analizēt un domāt par mēdiju sniegtās informācijas atbilstību reālajai situācijai. Secinājmu nav, just pārdomas...

Rakstu iesācējs...

2007-08-26T03:43:00.000-07:00

Pilnīgi bezmērķīgi tērējot savu bezgalīgi dārgo laiku sākās kārtējais raksts ar ne īpaši catchy nosaukumu. Man vispār parasti sanāk tikai iesākt rakstus. Tapēc to ir tik maz un tapēc Manā laptopā ir radīts folderis "Iesākts". Pārsvarā tas notiek slinkuma dēļ! Šajā sakarā Es esmu sapratis, kas priekš Manis būtu ideāls darbs: Rakstu iesācējs. Pēc pēdējās teikuma daļas iepriekšējā teikumā rakstīt varētu turpināt kāds cits! Es savukārt būtu cilvēks, kurš sāk iztirzāt kādu tēmu vai problēmu un pēc tam to Manā vietā pabeidz kāds cits(i). Protams rakstīšanas procesā Man būtu tiesības aizrādīt, pamācīt, izsmiet vai galu galā nomainīt cilvēku, kurš pabeidz manu rakstu, gadījumā, ja Mani neapmierinātu raksta autora domu gājiens un beigās sekotu paraksts: Raksta autors: XXX XXX un raksta iesācējs eRiky. Līdz ar to arī radīto darbu apjoms varētu būt stipri lielāks.

Tunisija

2007-08-01T10:07:00.000-07:00

Vadoties pēc iepriekšējās pieredzes šoreiz izlēmu rakstīt vienu kopīgu apkopojumu par visu brauciena laiku nevis dalīt to dienās: Pirmā diena un tad, viss pārējais. Pirmā lieta, kura ir absolūti nepieciešama atvaļinājuma braucienā ir divi litri Absolūta! Pirmām, kārtām tapēc, ka lidojot Man dažreiz šaušalīgi sāp ausis un otrām kārtām tāpēc, ka tas ir atvaļinājums. Trešām kārtām tapēc, ka kā vēlāk noskaidrojās Tunisijā ir valsts kontrolēts monopols uz alkoholu un var nopirkt tikai vietējos ražojumus. Lokālā vodka pie viņiem saucās “Buha”! Es nolēmu neriskēt! Kad tas ir izdarīts ir jāpārbauda vai ir nopirkts bloks ar cigaretēm, jo Afrikas lokālajiem ražotājiem un importētājiem Es arī neuzticos. Šīs bažas izrādijās pilnīgi pamatotas, jo nopērkot paciņu Benson & Hedges Es paliku uz pauzes! OK - Tunisiju gluži par Āfriku nosaukt nevar, bet jebkurā gadījumā - kontinenta īpatnības. Tālāk pa nesamērīgi augstu samaksu ir jāiegādājās lielāka tilpuma Kolas pudele un lidostas toletēs tajā ir jāiejauc proporcija gandrīz 1 : 1. Vienkārši fantastiska situācija radās noejot Rīgas lidostā uz ierasto pīpētavu un secinot, ka tā ir slēgta. Pievienotais uzraksts vēstija:

“Diemžēl pīpētava šobrīd nedarbojās! Atvainojamies par sagādātajām neērtībām. Ceram uz Jūsu sapratni!"

Da, Es jums m*ukām parādīšu sapratni - Man vēl divas stundas ir jāgaida lidmašīna - kuru laikā Es nevaru pīpēt (?!) un vēl četras jālido, tā pat bez nikotīna + Es vēl dzeru! Ceram uz Jūsu sapratni - Ej ka Jūs di*st, kas rakstīja šo paziņojumu. Anyway, kopumā lidojms uz Tunisiju ilgst aptuveni četras stundas. Soreiz izlidošana aizkavējās aptuveni stundu - lidojam mēs ar kaut kādu mistisku “Tadžikisānas airlines” vai kaut kas tamlīdzīgs par ko vienīgās atsauksmes internetā, iepriekšējā vakarā, varējām atrast tikai Lietuviešu tūrisma forumos. Izklausās daudzsološi! Es laikam esmu vecmodīgs un aizspriedumains “Made in CCCP” tipiņš, bet Man nu nemaz nesagādā prieku ilgstoši lidot ar lidmašīnu uz kuras ir heroglifi. Paldies dievam sēdējām divatā trijās vietās un tas nāca par labu iespējamajam kāju izstiepšanas rādiusam kā arī varēju noregulēt divus gaisa pūšamos uz savu pusi. Ēdiens bija vienkārši šausmīgs, bet par cik to pasniedza jau kādas divas stundas pēc pacelšanās, kad bija sasniegta attiecīga kondīcija - dažus gabaliņus no zivs, kurai tas manuprāt nebija pirmais lidojums, Es tomēr spēj sevī iedabūt. Vispār diezgan bēdīga situācija, jo pēc tā, kad Man nodega MacBooka lādētājs - tas savā ziņā ir arī iespaidojis MB bateriju - tās darbības laiks ir samazinājies uz 58 minūtēm pēc pilnas uzlādēšanas. Tapēc ar nodomu no sākuma mēģināju izlasīt visu daudz maz interesanto jaunajā “Klubā” un “FHM” un tikai tad atvēru laptopu, jo iPod’u okupēja draudzene un Justins Timberlake's. Jebkurā gadījumā neskatoties pat uz arvien pieaugošo alkohola koncentrāciju asinīs, biju aizmirsis no darba paņemt lielās ausis - bet mazo austiņu klausīšanās lidojot tādā augstumā virs zemes sagādā Man neiedomājamas ciešanas!

Nosēdāmies normāli, tādā pilsētā kā Monastir - par lielu pārsteigumu uz asfalta seguma - tālākais gan bija neliels vājprāts no Novatour’s puses - nācās gandrīz stundu stāvēt rindā un tikai pēc tam varēja sākties brauciens uz viesnīcu. Skats, kurš pavērās pa logu bija aptuveni tāds kādu to var sagaidīt braucot uz valsti, kura par savu skaistāko vietu uzskata tuksnesi un, kuras galvenais ienākumu avots ir tūrisms. Noplukušas mājas - daudz melnīksnēju arābu, sūdīgas mašīnas, bet pārmaiņas pēc neapspēlēšu vidējo cilvēku inākumu līmeni šajā valstī - galu galā - esam atbraukuši atpūsties. Galvenais nosacījums bija izpildīts: Termometra stabiņš bija stipri virs trīsdesmit! Varu visiem ieteikt - ja nav pieejamas četru zvaigžņu viesnīcas - neņemiet trīs! Ja ir iespēja pārcelt vai pārplānot atvaļinājumu - dariet to! Vismaz citos kontinentos - noteikti! Nav jau tā, ka kaut kas bija slikti, bet viennozīmīgi ir bijis labāk! Viss pasākums ietilpa lielā viesnīcu kompleksā un kas attiecās uz baseiniem / sauļošanās vietām / dārziem / pludmali - viss bija pieejams - neatkarīgi no tā, kurā viesnīcā Tu biji apmeties!

Pirmais pārsteigums: Manis tā dēvētajos “Hipiju veikalos” var iegādāties pilnigi atklāti jebkuru brendu, pat viesnīcas baseina bārā bija viltoti maki un somas - cenu klāt praktiski nekam nav - visur jākaulējās!
Visiem šiem tirgoņiem teicu, ka esmu no Krievijas. Tam bija vairāki racionāli izskaidrojami iemesli:

1.) Nav jāvelta laiks skaidrojot, kas un kur tieši ir Latvija. (Arābu tirgoņi ir diezgan uzbāzīga/apnicīga/kaitinoša cilvēku kategorija!)

2.) Daži no viņiem runāja lauzītā krievu valodā, kurā ar konkrēti pārdošanas sfērā strādājošiem arābiem komunicēt ir vieglāk (Gides stāsts pirmajā dienā par to, ka šī valsts ir bagāta ar valodu zināšanām attaisnoja Manas cerības - angliski viņi saprot ar piepūli un tikai tad, kad ir pilnīgi pārliecināti, ka gribi no viņiem kaut ko nopirkt!)

3.) Ja pasaki, ka esi no Krievijas - viņi tomēr sāk pret Tevi attiekties ar zināmu bijību. (Nezinu - vai tas ir tapēc, ka Krievijai ir ātomieroči vai tapēc, ka kāds jaunais krievs arābu kaimiņam no blakus “prilavkas” pirms kāda brīža ir sadevis pa čaiņiku - iznākumu tas nemaina!)

Pirmais veikums sakarā ar kaulēšanos bija pludmalē, kad atgriezāmies viesnīcā pēc pirmās dienas pastaigas. Klāt pienāca jauns melnīksnējs puisis, ar līdzīgām cepurēm, kāda bija Man un piedāvāja to Manai draudzenei. Viņai šādu cepuri, protams, nevajadzēja, bet Es iedomājos, ka tas varētu būt labs suvenīrs kādam puisim, kurš brauc ar džipu un kuram šī cepure noteikti piestāvēs, tādēļ sāku dialogu, kurš īsumā izskatījās aptuveni šādi:

Es: “How much do You want for he hat?”
Arābs: “My friend! I will give You extra price, 40 Dinars*!”
Es: “No my friend, I saw the same hat in the store fror 10 Dinars”
Arābs: “OK, what would be the price You are ready to pay?”
Es: “I would be pay 10 Dinars for the hat!”
Arābs: I will give it to You for 25 Dinars!
Es: “I still would take it for only 10 dinars! That’s how much it cost in shop!”
Arābs: “Yes, but I delivered it to You to the beach! 20 Dinars!”
Es: “OK, My friend, we don’t want the hat! Bye, Bye!”
Arābs: “15 Dinars!”
Es: “10 Dinars!”
Arābs: “14 Dinars!”
Es: “10 Dinars!”
Arābs: “I don’t have no Mama, no Papa - I work here, please - it’s all I’ve got! 12 Dinars!”
Es: “Maybee I can give You 11 Dinars, but that’s all!”
Arābs: “OK! Thank You! Can You give me some change? You wount use it anyway!”
Es: “No! 11 Dinars!”
Arābs: “Maybee I can give one for the lady too..??”

Veikalā patiešām biju redzējis šādu cepuri pa 10 Dināriem (Kas savukārt nozīmē, ka tur cenu varēja nokaulēt vismaz līdz 7 Dināriem), bet vienu extra Dināru viņš dabūja tapēc, ka pieminēja māti un tēvu! Tieši to Es gaidu aizbraucot uz Āfriku! Ja jūs jautājat Man visticamāk viņš cepures bija nozadzis no tuvējās lupatu bodes un tagad pludmalē centās no tām atkratīties, kamēr citi saniknoti arābi nebija viņu atraduši!

Pilīgi bezjēdzīgas sanāksmes laikā pie Mums pienāsca kāda jukusi, pārdegusi salē vai arī dzērusi, vai sanarkojusies, vai iespējams visu četru augstāk minēto apstākļu nomākta pensionāre no skandināvijas un sāka topīt mūs lai mūsu bērni neskraida, neārdās pie baseina un visādi citādi netraucē viņai aizvadīt iespējams pēdējās dzīves stundas Āfrikā. Tantuks tiešām izskatījās uz miršanu! Starp citu - no praktiski visām iespējamajām ekskursijām, tai skaitā pa Sahāru Mēs atteicāmies - iemesls gaužām vienkāršs: Es negribu ziedot divas dienas no sava atvaļinājuma nīkstot autobsā ar saplīsušu kondicionieri ar kārtīgu devu smilšu pakaļā, kopā ar ģīpstošiem pensionāriem un kliedzošiem divus mēnešus veciem bērniem, pat ja galamērķis ir kaut kas neiedomājami skaists un ievērības cienīgs. Ir arī otrs aspekts, kapēc pieņēmām lēmumu labāk izīrēt mašīnu, nekā apmeklēt šīs ekskursijas. Apmeklējot šādas ekskursijas tūristiem varbūt rodās priekšstats par skaisto (relatīvi) dabu un Es pat netaisos noliegt to, ka sasniedzot galamērķi(us), lai kas arī tas katrā konkrētā gadījumā nebūtu Es četrdesmit astoņos gados, kopā ar visiem penšām korītī teiktu: “WoW! paskaties! Vai Tu spēj noticēt cik tas ir skaisti?” Gids, kurš sūdīgā krievu valodā ar šaušalīgu akcentu visu ceļu auro čarkstošās mikrefonā : Tagad visi pagriežam savas fotokameras pa labi un uzņemam 80 vienādas bildes! Tomēr šobrīd tas nav gluži tas, kas Mani piesaista. Starp citu šīs pašas sanāksmes laikā gide (Nezinu, kā savādāk nosaukt viņas ieņemamo amatu!) vienā brīdī sāka kaut ko murmulēt (Lietoju šo vārdu, jo viņa bija “diezgan” apaļīga!) par to, ka ceļojumā uz Sahāru vajadzētu ņemt līdzi daudzas filmiņas! Par cik bija diezgan agrs no sākuma īsti nesapratu, ko viņa ar to domāja, bet kad sev aiz muguras, skaidrā Latviešu valodā izdzirdēju kādu sakam, ka ir palikušas tikai trīs filmiņas - sapratu, ka 90tie nav beigušies!

Visu laiku nepamet tāda “horny” sajūta - laikam no karstuma un tā, ka ķermenis svīst! Nu vienkārši gribās! Tāds savdabīgs uztraukums / pacilājums, kas mijās ar nogurumu un bezspēku. Viendzimuma draugu kompānijā Es būtu atstiepies, jo vienīgi gadījumā, ja Tev ir fetišs uz arābietēm lakatos vai arī piesaista neizteiksmīgi resnas tūristes - Tev ir laba iespēja reāli noskorot!

Vismaz no sākuma likās, ka šādā karstumā nav iespējams lietot alkoholu, bet kā jau zināms cilvēks pie visa pierod! Sākumā izskatījās, ka ar diviem litriem Absolūta Āfrikā pietiktu, lai izvilktu pusotru gadu, bet kā izrādijās vēlāk, pilnībā tas tomēr neatbilda patiesībai! Vienkārši vajag dzert vakaros, kad ir vēsāks - ap 25 grādiem! Par vienu lietu gan gide nekļūdijās, “Bora - Bora” tiešām ir iespaidīgs klubs. Pēc teorijas tas esot labākais Āfrikā, kas manuprāt visnotaļ atbilda patiesībai. Neilgi pēc iziešanas no viesnīcas dabūjām flajeri un nākošajā, kad bijām tikuši skaidrībā ar to kā pareizi lietot alkoholu Āfrikā devāmies iečekot šo vietu.
Pie ieejas Tevi sagiada apsardze, kura manuprāt īpaši neiedziļinās indivīdu šķirošanā:

“You speak english? You can come in!”
Drusku tālāk nākās nopirkt biļeti pa 10 Dināriem, lai gan uz flayera ir rakstīts, ka pasākums ir bezmaksas un tad tiek pārbaudītas somas! (Kas tūristiem, kuri sestdienā sastāda tikai kādus 50% no apmeklētājiem ir visnotaļ formāls process!) Visi vietējie salašņas paliek jau pie pirmās apsardzes. Šajā ziņā visu cieņu - apšaubāmus elementus gandrīz nemanījām - Rīgā varētu ieviest līdzīgu sistēmu!
Tālāk ir garš ar lāpām izgaismots ceļš pa kuru Tu nonāc līdz galvenajai teltij, pie kuras vēlreiz pārbauda Tavus dokumentus!
Pirmajā naktī ieradāmies stipri par agru! Pulkstens vienpadsmitos, nekas vēl nav sācies, toties sanāk ieņemt ļoti labu galdiņu! Rezervēti ir kādi 30% no visiem aptuveni 150 galdiniem. Uz katra deg svece un tas kopā ar neregulāri izvietotām lāpām rada tādu nedaudz grandiozu sajūtu. Visam pa vidu ir skatuve, kura pēc izmēriem un drusku arī pēc ārējā veidola atgādina Sensation White malējās dekorācijas. Skan Minimal Techno, kas mijās ar tādu vasarīgu house. Sākumā visi sēž - notiek iesildīšanās.Tāpat kā Latvijā pasākums iegriežās ap 1niem naktī! Pirmais, kas liecina par vakara sākumu ir cilvēku uz koka kājām parādīšanās. Ietērpti dažādu krāsu lupat-veidīgās drānās tie bradāja apkārt pa telti (Starp citu tas ir Open Air pasākums ar ietilpību aptuveni 800 - 900 cilvēku, kuri kā vēlāk pārliecinājāmies apmeklējot klubu otro reizi šeit parādās arī darba dienu vakaros!) un ik pa brīdim uzkāpa uz skatuves. Tālākajā vakara gaitā uz skatuves parādijās Go-Go dejotājas - domājams no Bulgārijas vai Baltkrievijas, bet ar savu uzdevumu viņas tika galā lieliski. Meitenes mainījās aptuveni reizi 20 - 25 minūtēs un kopā ar viņām mainījās arī šovs, dažādi terpi un performances. Taisnības labad, gan jāsaka, ka pasūtot Abolute ar Kolu un Bacardi Lemon ar Kolu abi dabūjām vietējo suslu ar vietējo kolu - toties pasūtot “Sex on the beach” viss bija labākajā kārtībā. (Vai vienkārši bija sasniegta attiecīga kondīcija!) Otrajā reizē, kad devāmies uz šo pašu klubu dzirdējām arī Delerium Silence, kas šim klubam Manās acīs deva vēl lielāku respect’u!
Nākošajā dienā pēc šī pasākuma mocija vieglas paģiras, kas droši vien neatkarīgi no izdzertā alkohola daudzuma raksturīgas +40 grādos. Ideāli palīdzēja pelde baseinā ap pus vienpadsmitiem no rīta.

Izejot ārpus tūrisma zonas sākās patiesā Āfrikas dzīve. Cilvēki kļust arvien nožēlojamāki un sliktāk ģērbti. (cik nu tas ir iespējams!) Viss ir diezgan, šaušalīgi daudz putekļu, netība un smird peč zivīm, puvuma un sviedriem! Arī pludmales atšķirības starp tūristu zonu un brīvi pieejamo zonu ir diezgan dramatiskas! Ja vietā, kur bija Mūsu viesnīca pludmales tika uzraudzītas, tad skats, kurš pavērās tālāk bija diezgan baiss. Massa ar nenosakāmas rases, ādaskrāsas un reliģijas cilvēkiem, kuri sēž cits citam līdzās un apgrūtina viens otru ar savu klātbūtni! Iedomājoties par Majoru pludmali karstā sestdienas dienā liekās, ka pat neskatoties u minoritātēm tas būtu labs atelpas brīdis!
Bonusā klāt nāk arī fakts, ka arābu sievietes peldās ar visām drēbēm un (!) pēc tam nomaina slapjās lupatas pret sausām, visu ķermeni apņemošām, protams!

Tirgus, tā ir vieta, kura patiešām atstāja neizdzēšamu iespaidu manā zemapziņā:
Šaušalīgi uzbāzīgi arābi, kas mijās ar apātisku apmātību ar Manu draudzeni kuras jaunā iesauka ir Šakira, jeb Anastasia (Noteikti no vārdu līdzības [Russia])! Pēc izvēles! Vēlreiz pierādijās, Manas versijas par stāstu, ka Es esmu no Krievijas patiesums. Ja Es būtu kaut vienā brīdī šaubījies vai nepārliecinoši melojis par to, no kurienes es esmu - Mēs nekad nebūtu no turienes iznākuši! Viss tirgus izpaužās, kā gājiens caur garam ielai, kas vairāk atgādināja gaiteni, kurš piebāzts ar visu, ko vien sirds vēlās. Sākot ar riteņiem, beidzot ar zivīm - viss vienā garā, kopējā plūsmā! Tas nedaudz atgādināja filmas, kurās sliktie tēli (Parasti, ne baltie!) brīdī, kad viņus jau tūlīt noķers labais tēls (Parasti baltais!) pazūdz kādā apšaubāmas izcelsmes ieliņā. Šim nolūlam šī iela tiešām bija pilnīgi piemērota. Tomēr neskatoties uz brīžiem vienkārši neizturamo puvušu zivju un vecas gaļas smaku tieši tirgū bija dažas lietas, kas Mani fascinēja pat vairāk par “Bora - Bora”:

1.) Es nekad mūžā, nevienā vietā nebiju redzējis tik daudz viltotu briļļu. Īstenībā ne tikai viltotu - jebkādu briļļu. Runājot par viltojumiem, starp citu - kvalitāte bija diezgan pārsteidzoša! Ir iespēja ne tikai iegādāties viltotas brilles, bet iegādāties tās kopā ar viltotu maciņu (Kas starp citu varētu būt noderīgākais visā pirkumā) un ar attiecīgu brendu, apdrukātu lupatiņu.

2.) Kā var vienas un tās pašas YSL pretīgās pagājušā gadsimta puķes, kuras uzlikt uz pilnīgi bezgaumīgām dermantīna zandalēm un cerēt, ka kāds to nopirks?

3.) Mani savā ziņā aizkustināja, ka ejot pa šo ielu (Tirgu) Tu dzirdi kā kādā no veikaliem (Ja tā var nosaukt no mistiskiem materiāliem celtas būves, kuras pēc visām pazīmēm nav celtas šajā gadsimtā) tiek kauta cūka un to tiešām var dzirdēt kādu gabaliņu uz priekšu un atpakaļ, bet tajā pašā laikā pretīm Tu vari iegādāties, teiksim, jau augstāk minētās brilles.

4.) Pirmo reizi visa ceļojma laikā Man kļuva tiešām neomolīgi brīdī, kad kādi pieci vai seši arābi mēģināja Mani un Manu draudzeni ievilkt katrs savā krāmu veikalā.

Starp citu - izejot no “tūrisma zonas” pamanīju, ka gandrīz katram (nu vismaz katram trešajam!) ir D&G vai La Cosste krekliņš. Vispār Āfrikā zūd kaut mazākā cieņa pret brendiem. Tagad Man vismaz ir skaidrs, kur visas La Rocca krievuškas (un ne tikai!) tonnām iepērk savas YSL somiņas. Nu varu teikt tikai to, ka viltojumus viņi taisa labus!

Atrodoties citā kontinentā gribās normālu, labu kafiju nevis šķīstošos s*dus, kurus viņi piedāvā pat labos restorānos un bez tā ir vēl dažas lietas, kas šausmīgi pietrūkst no normāla eiropas (Kaut vai austrumeiropas) ēdiena:

* Siers.
* Garneļu salāti.
* Normāla (plānā) pica.

Beigu beigās Mums neizdevās noīrēt pat mašīnu, jo kā teica gide (or whatever she is called) divi turisti pagājušo nedēļ ir nositušies un līdz vēl nedēļu vēlāk uz labākiem tuksnešu plašumiem ir aizgājusi viena gide. Vai vienkārši viņa bija slinka cūka un negribēja papildus pūlēties cilvēku dēļ, kuri tik mērķtiecīgi ir ignorējuši viņas piedāvātās iespējas notriekt vēl naudu overpriced ekskursijās! Jebkurā gadījumā, pavadot piecas dienas pie vidējās temperatūras aptuveni četrdesmit grādi zūd jebkāda velme darīt praktiski jebko, tapēc tā arī nevarējām saņemties aiziet līdz lielai zīmei “Rent a car!” un tomēr aizbraukt apskatīt kaut ko no “dostopremečateļnostji afriki”.

Tā vietā izdomājām nodoties tuvu / labi / ne dārgi / bez smiltīm d*rsā / bez pensionāriem un bērniem pieejamajām izklaidēm Āfrikas kontinentā (un droši vien jebkurā citā vietā ar ūdeni un šādu vidējo giasa temperatūru) no kurām pirmā bija lidojums ar parašūtu, kurš piesiets pie laivas. Sajūtas vispār bija diezgan neaprakstāmas un tiešām iesaku visiem to pamēģināt! No augšas viss izskatās stipri pievilcīgāks nekā patiesībā ir! Nākošā izklaide bija Yamaha 1100 kubu udensmotocikls, kurš dažbrīd Man likās vinkārši pacelsies gaisā! Braucot ar ātrumu gandrīz 50 Km/h arī vidusjūras mazie vilnīši liekās pilnīgi pietiekoši. Tad vēl, protams, daudz, daudz peldēšanas un sauļošanās, bet pat neskatoties uz to pēdējās divas dienas, tieši dienas gaišajā laikā, bija diezgan neizturamas. Sāka rasties zināma apjausma, kapēc šeit nevien nestrādā. Tāpat arī novērojām, ka iepirkties ir jāiet tieši viskarstākajā dienas laikā, jo tad vietējie tirgoņi ir praktiski nemanāmi. Divas dienas pēc kārtas bijām iegriezušies vienā un tajā pašā veikalā n abas divas reizes gribējām nopirkt suvenīrus: No olīv-koka izgrebtas (laikam!), daļēji stilizētas, afroamerikāņu galvas.Ja pirmajā reizē pēc kaulēšanās puisis vienkārši Mūs paaicināja maliņā un iebāza vēlamo pirkumu Manā somā, tad otro reizi mēs tikām pieaicināti pie kases un meklējot atlikumu (Vai drīzāk pareizus vārdus kā pateikt, ka tās nav, vai vismaz Mums tas pēc viņa domām nepienākās!) dzirdējām sekojošu tekstu:

“Owner is f*cking capitalist! Lot’s of money! Me, I don’t care, I can sell it to You... Look I have no five Dinar, I can give You only four for change!”

Pasmējāmies un atstājām viņam divus dinārus vairāk!
Ja tas būtu noticis vienreiz, tad domājams Es to būtu norakstījis uz arābu īpatnējo velmi izklaidēt tūristus, bet par cik tas notika divas rizes un iesaistītās personas bija pilnīgi citas radās iespaids, ka šī veikala īpašnieku uzmet pilnīgi visi darbinieki!
Starp citu ir saskatāma zināma līdzība starp dziļu Latgali un šo āfrikas kūrortpilsētu! Cilvēkiem nevis nav darba, bet viņi vienkārši negrib strādāt! Šeit viņus vismaz drusku var saprast: +40 diendienā!

Atpakaļceļš sākās bēdīgi, izlidošana bija paredzēta piecos no rīta, kas savukārt nozīmēja to, ka no viesnīcas ir jāizbrac trijos naktī. Pieņēmām, kā sākumā likās, saprātīgu lēmumu neiet gulēt, jo pamosties būtu grūti! Pirmām kārtām braucot uz lidostu skanēja kaut kāds neiedomājams craps, lidostā it kā bijām laicīgi, bet ar to viss tikai sākās. Lai laibāk izprastu cik lēni arābi strādā lidostā lietošu mazu epitetu: Iedomāsimies gliemezi, kurš piesiets pie magnēta un magnēts piestiprināts pie dzelzs bluķa triju gliemežu lielumā. Tik “ātri”! Lidmašīna aizkavējās par drusku vairāk kā četrām stundām. Visu nakti negulējuši dabūjām vēl nīkt Āfrikas lidostā! Radās doma, nopirkt kaut ko lasāmu, kas beidzās ar vaniļas absolūta iegādi un labu miegu lidmašīnā. Starp citu: Lidmašīna aizkavējās tapēc, ka kāds Latviešu pilsonis, droši vien būdams skaidrā, iepriekšējā reisā iedevis pa purnu vietējās izcelsmes pilotam pilotam. Es nesaku, ka tas ir pareizi - bet Es viņu saprotu!

Rezumē: Biju, bet vairāk nebraukšu. (punkts!)

p.s. Dažas bildes no šī brauciena var aplūkot šeit.

* Viņu naudas vienība, kura vērtība ir nosakāma sekojoši: 1 Eiro = aptuveni 1,5 Dināri - precīzi to nezin neviens!

Berlīne. Day Two & Three - Ir, ir - labāk. (Nav / labots!) ... un viss pārējais!

2007-06-08T13:22:00.000-07:00

Fakts: Katru reizi, kad kaut kur dodos liekās, ka noteikti katru dienu apkopošu pārdomas par pagājušo dienu, bet parasti Tu esi tik noguris, ka negribās pilnīgi neko! Īpaši, ja ir jāizdara vēl dažas lietas: Video apstrāde, kas mēdz ievilkties, +/- sakarīga review uzrakstīšana darbam par “FESPA 2007” un galu galā ir jāmēģina saprast, kas tieši vēl labs ir Berlīnē un kas tieši ir jāiepērk! Šajā sakarā virsraksts sanāca diezgan murgains, bet Man patīk! Pati izstāde protams bija iespaidīga (Kā vēlāk izrādijās dažas vietas pilsētā arī!). Šis tas vāciešiem tomēr ir saglabājies no 60+ gadu pagātnes. Tā ir lielummānija! Lai gan no otras puses - varbūt tas ir tāpēc, ka Berlīnes mērs ir nu teiksim ne pārāk heteroseksuāli orientēts. Pa visu izstādi redzēju nu kādus - piecus Apple kompjus (Kas varētu būt izskaidrojams ar specifisku programmu neesamību Mac vidē!)- pa visu Berlīni - kādus trīs (Kas varētu būt izskaidrojams ar pilnīgu gaumes trūkumu vāciešu cilvēku vidū!) Manis turpmāk rakstītais laikam nebūs īpaši objektīvs, jo šovakar ejot uz veikalu Man tika sastādīt sods par ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas - come on, varēja jau Man kā tūristam vienkārši aizrādīt, jo tieši tajā reizē (Pārsvarā šķērsoju ielu pie sarkanās gaismas, jo viņiem tās mainās nāvīgi lēni!) tiešām runāju pa telefonu un to nepamaniju. Rezultāts - Man sastādija protokolu un piesprieda sodu 5 eiro apmērā. Nākošā lieta - veikali (Pārtikas) strādā līdz astoņiem! Come on! Izstaigāju četrus kvartālus un tā ari neko jēdzīgu neatradu - vakariņas uz viesnīcu nācās iepirkt [Mkī’Dīs], jo tas bija tuvākais pieejamais “līdzi ņemamas pārtikas avots”. (Ķīniešu belašus pie Subway’a kaut kā nekārojās.) Anyway - ar to stāsts vēl nebeidzās - Vakarā kā jau katru dienu iegāju vannā un kad kāpu ārā - visa vannas istaba pludoja! Un tad sākās - tika izsaukts tehniķis - Man piedāvāja jaunu istabu, bet pus divos naktī salasīt visas savas mantiņas un pārcelties Man nekārojās. Tad vēl manuprāt Man kaut kur ir noņemti no kartes papildus 200 eiro, kas ir visnotaļ besīgi. Kopumā varu teikt, ka Berlīnē Man tiešām patika kādi 20% no laika, ko šei pavadīju. Tas protams ir saistīts arī ar ikdienišķajiem izstādes apmeklējumiem, bet principā atgriezties šeit kādu brīdi noteikti nekārosies. Trešājā dienā pēc vairākām stundām, kuras pavadītas milzīgās telpās, kurās patstāvīgi ploterē, jauc krāsu un apkrāso, aplīmē visu sākot no smagā transporta beidzot ar dzivām sievietēm, Man tiešām bija ļoti slikti un likās, ka vairāk nekad nekur nebraukšu, bet beigu beigās kļuva labāk. Pārsteidzoši, bet labākais, ko šeit redzēju bija Zoo - un es nerunāju par stacijas nosaukumu. (Atceroties grāmatu “Mēs, Zoo stacijas bērni” pārņēma nedaudz nostaļģiska noskaņa, bet vairāk tas galīgi nav tas :(). Pa zoloģisko dārzu nostaigājām vairāk kā četras stundas un needitētā formātā ir 40 + minūtes ar videomateriālu. Lopiņiem tur klājās diezgan labi un droši varu teikt, ka šis ir gandrīz tikpat labs Zoo kā Tenerifē. Ievērības cienīgs bija arī 3D IMAX kīno, kura efektivitāti drusku pabojāja vācu komentāri. Atšķirībā no tā aparāta, kas ir (vai bija!) Go Planet’ā - visi kadri tiešām reāli tika filmēti dabā. Precīcāk 44 kadri sekundē + 12 Kilovatu skaņa atstāja labu iespaidu - filma bija par zemūdens pasauli - aptuveni 50 minūtes gara un paldies dievam izpalika datorgrafika no Final Fantasy laikiem. Starp citu medium Cola (precīzāk Pepsis) viņiem ir viens litrs - Germans! Ko var darīt ar litru pepsi? Nevar taču izdzert pat 0,5 Pepsi nesajūtot to, ka viņš ir atšālējies! Diezgan pārsteidzoši, bet Es Vācijā sāku dzert alu, ko principā nedzeru - laikam tapēc, ka te ir garšīgs alus vai arī tapēc, ka Berlīnē visi dzer alu. Milzīgs bonuss šai pilsētai ir tāds, ka šeit var pīpēt praktiski visur - sākot no viesnīicas, beidzot ar Kino uzgaidāmo telpu! Neesmu pārliecināts, bet varēt būt, ka pat baznīcās ir sektori smēķētājiem. :D Viennozīmīgi bez tabakas un Vocal Trance laikam nebūtu pārcietis šo ceļojumu! Pēdējā dienā vispār uzliku mīksto - ar domu, ka cilvēkiem no Austrumeiropas tāpat viss ir pie d*rsas - ieštepselēju lielās ausis iPod’ā un devos uz Loveparade norises vietu, protams, attiecīgā skaļumā klausoties Paul Van Dyk. Izjūtas bija visnotaļ patīkamas! Visu pasākumu drusku nomāca arī G8 samits, kurš šeit norisinājās - ar visām no tā izrietošajām sekām - Cops, Cops, Cops... Rezumējot - Gut ist nicht so Gut!

Berlīne. Day One - “SoSo”

2007-06-04T16:32:00.000-07:00

Laikam jau nesenais Londonas apmeklējums uz Mani ir atstājis “negatīvu” iespaidu, jo vismaz no pirmajiem iespaidiem biju gaidījis kaut ko vairāk. Viss liekās soso. Viesnīca soso, cilvēki soso, apkārtne soso. Protams labāk nekā Latvijā, bet laikam atskaitot citas post-padomju republikas un tuvos austrumus tā ir visur. Ir apmācies, sabiedriskā transporta organizācija ir laba un viesnīcu atrast var nepilnas stundas laikā, tomēr laikā nenospiežot apstāšanās pogu, tāpat viena pietura ir jānoiet kājām. Sāk līt! Numuriņš kā jau viss šeit ir gandrīz labs: Parasti divvietīgajos numuros ir viena liela gulta, bet šeit ir divas - blakus un galdiņu iepretīm gultai rotā TV, kurš ne tikai nav LCD un izskatās kā no Berlīnes mūra sabrukšanas laikiem, bet arī ekrāna laukuma ziņā īpaši nepārsniedz MacBook’a 13” ekrānu. Bonuss šajā viesnīcā bija tāds, ka rezervuācijā bijām norādijuši smēķētāju istabas (neskatoties uz to, ka viņas parasti šaušalīgi smird!), bet ierādija Mums nesmēķētāju istabas un, kad norādijām uz radušos kļūdu - Mums atļāva smēķēt turpat! Pirmās vakariņas - Burger King’ā, kur pārdevēja, kuras senču saknes meklējamas Āfrikā, ar grūtībām saprata to, ka Es gribu dubulto čīzburgeru un lielos Frī kartupeļus, bet atzīmēja to, ka Es patīkami smaržoju! Tā gan nu tas laikam ir, ka civilizētās valstīs uz Fast Food restorāniem pārsvarā iet tūristi un bomži. Latvijā, gan ir manāmas nedaudz citas ievirzes. Pirmā pasēdēšana lokālā pub’ā... Sidrs kopā ar Alu negaršo nemaz tik briesmīgi kā izklausās. Ups, par “Pub’u” laikam to saukt nevar! Ja Londonā sievietes ģērbjās bezgaumīgi (ļoti), tad Berlīnē viņas vienkārši ir ļoti, ļoti nesmukas! Laikam jau nepareizi, ka salīdzinu visu ar Londonu, bet šobrīd tas ir labākais Man pieejamais atskaites punkts. (Salīdzinot ar Latviju viss būtu tikai un vienīgi jāslavē!) Protams, ir arī daudzi plusi, ja Berlīni salīdzina ar Londonu: Cilvēki brauc pareizā virzienā, viņiem nav izdomātas sap*stas rozetes, viesnīcā WiFi ir par brīvu (cerams). Pirmais pirkums ir +/- lokālā sex shopā: DVD Schwanger und versaut! (Bet ir vēl šis tas no kā izvēlēties) Vācija galu galā visā pasaulē ir pazīstama tieši ar šo industriju līdz ar to nevarēju nenopirkt sev šādu suvenīru! ;)

GTD

2007-05-24T01:39:00.000-07:00

Getting Things Done. Mana jaunā (relatīvi jaunā) apsēstība. Gan darbā, gan dzīvē Es pēdējā laikā ir parādijušās lietas, kuras vienkārši ir nepieciešams atcerēties, sagatavoties un beigu beigās izdarīt. Līdz ar informācijas apjoma palielināšanos ir radās nepieciešamība pēc ērta šīs informācijas organizātora. Simtiem lapiņas, kuras mētājās pa galdu vai kaut kur pierakstīta īsa informācija pie liela apjoma tāpat rada bardaku. So - Mana every day GTD aplikācija ir iCal. Ideāli - sinshronizēšana ar iPod`u un Samsung D900 strādā vienkārši lieliski, līdz ar to atgādinājumi Mani nepamet praktiski nekad! Centīšos beigt slavēt šo aplikāciju un atgriesties pie tēmas: Ja ir lietas, kuras Tev ir jāizdara, tad tīri teorētiski nav nekas labāks kā vienkārši iet un to izdarīt, bet sistematizējot šīs lietas un galvenais atceroties tās ir iespējams sasniegt labāku rezultātu. Tas ir paradokss, bet veltot aptuveni divas stundas nedēļā darbu plānošanai, rezultāts ir manāmi labāks. Tas dod arī pamatotu pārliecību par to, ka Tu kontrolē situāciju.

London : Review

2007-05-11T03:38:00.000-07:00

Ir pagājušas dažas dienas, kopš atgriešanās no Londonas un esmu +/- vienuviet apkopojis kopā visas savas pārdomas un pieredzi sakarā ar šo tripu.

Lidmašīna no Rīgas finālā aizkavējās par trīs stundām un rezultātā Londonā nonācām tikai 10:15 vakarā pēc viņu laika. Kāda sūda pēc ir jālido (arī jāmaksā vairāk!) ar Air Baltic, ja viņi nevar nodrošināt attiecīgu servisu? Ar vilcienu aizbraucot līdz "Where ever" stacijai un iekāpām taksī!. Londonā ir ļoti stilīgi takši - pilnīgs old school’s. Stulbais čurka - taksists, protams, ar pirmo piegājienu mūs aizveda uz nepareizo viensnīcu - labi, ka upes puses vismaz nesajauca. Neskatoties uz nogurumu Man jau pirmajās piecās minutēs pēc iekāpšanas taksī radās konkrēts iespaids par šo pilsētu - metropole. Rodās pamatota sajūta, ka "tieši šeit viss notiek". Viss ir liels, daudz stikla, daudz metāla -modernisms, kas mijās ar klasisko Angliju. Man jau sāka iepatikties.

Hiltona Tower Bridge, kura tiešām ir pie pašas Temzas 200 metrus no Tower Bridge. Īstenībā Man prieks, ka nedzīvojām pašā Londonas centrā, jo tad no pārējās Londonas (atskaitot veikalus un iespējams klasiku) būtu redzēts stipri maz. Pirmais pārsteigums, bija rozetes. "God damn it!", nepietiek ar to, ka viņi brauc otrādi, viņi vēl ir ieviesuši arī alternatīvu enerģijas padevi. Par to Es protams atcerējos tikai tanī brīdī, kad pirmo reizi mēģināju uzlādēt MacBooku. Vienīgi vannas istabā bija standarts lādētājs bārdas skuveklim, kurš nu nemaz negribēja lādēt kompi. Tā nu divas dienas nodzīvoju bez laptopa un līdz ar to varu mierīg pateikt, ka bez satelīta, Londonas 14 parastajos kanālos nav ko skatīties. Viens mūzikas kanāls, kurš raida lokālos Hip Hop māksliniekus. Jau pēc pirmās Londonā pavadītās dienas nejutu savas kājas, so nebija nekādas problēmas ar iemigšanu. Londonas Undergrounds ir atsevišķs stāsts: Izkāpjot vienā un tajā pašā metro stacijā trīs reizes Tu iznāc trīs pilnīgi dažādās vietās, paveicās, ka bija ļoti labs orientieris - Temza!

Pirmajā dienā uz centru devāmies ar kājām un šī bija otrā vieta, kur es savā mūžā fotografēju mājas, celtnes, ielas. Tik daudz stikla, tik daudz modernisma vienuviet Es vēl nebiju redzējis. Man tiešām ne pārāk interesē Londonas vēsturiskā daļa, kas protams ir klasiski, bet tapēc nedaudz garlaicīgi. Bankas, biržas vēl bankas. It’s not like one house is big and fabulous and others are so so, all of them are briliant. Es sapratu, ka mūsu nekustamā īpašuma tirgum vēl ir lielas izaugsmes iespējas. Multinacionāla pilsēta. Likās kā, ka redzēju Ludacrisu, bet kad redzēju jau trešo Ludacrisu pilnīgi citā Londonas daļā un citā outfitā, tad sapratu, ka vienkārši ne īpaši labi atšķiru citu rasu pārstāvjus.

Nezinu kā ir citiem, bet mani piemēram parauj besis, kad metro iekāpj divas muslumietes ar melniem galvas pārsegiem un, tiešām, citējot Robinu Willamsu izskatās pēc beekeeper! Tādas laikam sauc par Black Widows - sajūtas protams nebija no patīkamākajām.

Vispār Londona ir diezgan dārga zeme. Baznīca - ieejas maksa 12 pound’i vienam cilvēkam. Seriously! Izdomāju, ka "God must have enough money by him self" un šo “izklaides programmas” daļu izlaidu. Toties biju mākslas muzejā uz Manet to Picasso izstādi. Nevarētu teikt, ka biju absolūtā ekstāzē, bet kopumā pasākums bija diezgan baudāms. Iegāju Prada un Gucci veikalos - Sapratu, ka vēl daudz, daudz jāstrādā! Jau pirmajā dienā redzēju Enzo un Phantomu. Kopā laikam bija vairāk tiešām ekskluzīvu mašīnu nekā Rīgas autoizstādēs. Maybach’i. Nu ja no rīta pie Starbucks’a piebrauc Ferāri un džeks puķainās šortiņās nopērk kafiju, tad “come on”, nav jēga visu uzskaitīt.

Kliedzoša bezgaumība - tā divos vārdos var raksturot daiļā (nosacīti) dzimuma pārstāves. Trīs smukas sievietes dienā, tās pašas noteikti krievietes. Es saprotu, ka arī pie mums ir pokemoni, kuri ir ieslīguši metālā un tā tālāk un tā joprojām, bet ja tādas ir vismaz 60 % no visām sievietēm vecuma grupā no 15 - 26, tad tas jau kaut ko liecina. Es arī it kā cenšos saprast to, ka pubertāte mēdz ievilties, bet sievietes taču attīstās ātrāk par vīriešiem, ne? Atgriežoties pie multinacionālās tēmas - ir grūti spriest par āziātem, jo viņas pārsvarā visas izskatās kā no The Grudge 2. Un kāda varētu būt definīcija vidēji skaistai aziātei? Es tiešām nezinu, kur pasaulē ir atrodamas tādas “asian” čiksiņas kā afroamerikāņu klipos, bet Londona tā noteikti nav. =(
It`s all about those little things in London:
Dr Pepper, Chery Coca Cola, Bacardi Breezer (lielā 1,5L pudelē)

Shoping Spree. Oxford Street, here I come, Yeah baby!
Day one total:
5 krekliņi, 1 džemperis, 1 josta, 1 cepure

Day two total:
Divi kurpju pāri, Soma sev, Soma sievai, iPod dock's, Dead Or Alive 4 for X Box 360

Day three total:
U Turn, Cruel Intentions, Human Traffic DVD’s

Day four total:
Need For Speed Most Wanted for X Box 360, Reseivor Dogs DVD, It’s All Gone Pete Tong Special Edition DVD.

Parkos, uz ietvēm, vienkārši visur sēž džeki (arī ne īpaši smukas sievietes) ar apple laptopiem. Godīgi sakot bija rī daži Dell`i, bet nevinu Acer brīumu gan neredzēju. Nemaz nerunājot par Apple Flagship store. Minimālisms ir perfekcionisms. Papļāpāju ar Stuff member par Apple Tv un 8 core Maciem. CILVĒKI kā jau lielākajā daļā civilizētās pasaules ZIN KAS IR APPLE! Apple storā nopirku vadus iPodam un norāvos foršu apple maisiņu! Don`t call Me "Fanboy"! Audio devices arī tika manītas tikai divu veidu - Walkmani un iPodi, kurus varēja pazīt pēc austiņām. Bija arī "Londonas Acsī.

Par cik es esmu hipiju bērns, Es nevarēju noturēties un aizvilkos uz tirgu, kurš, protams, atradās ievērojamu gabaliņu tālāk no centra. Tas bija neiedomājami! Ja 16 gadu vecumā Man tiktu piedāvātas šādas upgrade iespējas Es nekad nebūtu beidzis klausīties smago metālu. Tur bija viss, ko vien sirds velās: Sākot no aptuveni miljona dažādu pīrsingu beidzot ar Slipknot maskām un melnām platformenēm ar atsperēm iekšā. Death Metal aksesorijas, ādas mēteļi, “suņu siksniņas” ar adatām, skolnieču svārki, īpaši bieza satura sveces - priekš S&M prieciņiem, ķēdes un tā tālāk un tā joprojām. Tam visam līdzās bija jau tradicionālie Hippy stores, kur varēja nopirkt visu sākot no pīpītēm, beidzot ar apakšbiksēm Tādi krekliņi kā “Barbie is a Bitch”, “Doing Fat Chick is Like Riding A Moped. Fun, unless Your Friends know About That!” un “You Think I am an Bitch, You Should Meet My Mom”. Cyberdog vai kaut kā tamlīdzīgi veikals, kurš paredzēts tieši reiveriem. Lietas, kas atspīd neona gaismā, mazi akvāriji, kuros peld roboti, krekliņi ar mirgojošām sirdīm un nelielu ekrāniņu, kurā slīd uzraksts “I don’t listen to nothing under 180 KPM”. (Tādu es arī būtu nopircis, ja viņš nemaksātu 65 Poundus!)

Visumā pasākums Man ļoti patika - next one is Berlin!

London Part 1.

2007-05-02T16:15:00.000-07:00

One day before. 1:38 AM

Derētu apzināt pirmās nepieciešamības mantas (Lai gan tas tīri teorētiski var pagaidīt līdz rītienai, bet anyway) Tātad liste ar lietām, kuras ir absolūti nepieciešamas tripam un kuras nevajadzētu aizmirst izskatās sekojoši:

1. MacBook +
2. MacBook lādētājs +
3. iPod’s & vadi +
4. Telefons +
5. Nauda -
6. Džinsas (2x) & daži krekli +
7. Zeķes (8x) +
8. Saulesbrilles (1x)+
9. K. Vonnengūta “Laikatrīce” +
10. Liste ar to, ko vajag iepirkt. +

* Pēc vakardienas spēles noteikti no šī saraksta tiek izņemts Latvijas izlases krekls.
* Video kamerai ir nomirusi baterija - līdz ar to no video this time.
* Galvenais princips ir turēt čemodānā pēc iespējas vairāk brīvas vietas, lai atpakaļceļā būtu vieta pirkumiem.

Ja sanāks atrisināt nepieciešamo lietu punktu nr. 5, tad ir izveidota arī liste ar lietām, kuras noteikti vajag nopirkt:

1. Orģināli (Un šoreiz Es nedomāju apple produktus) skini priekš iPod’a (LV izvēle ir stipri limited)
2. iPod dock’s ar pulti - Noteikti vajag!
3. Vēl vienas smaržas.
4. 1GB micro SD karte (Optional!)
5. Wireless kontrolieris priekš X-Box’a - Londonā viņi noteikti ir labāki.
6. Pulkstnis - Esmu nobriedis arī šādai aksesorijai!
7. Lupatas, nu jā...
8. Lupatas, bez komentāriem...
9. Lupatas, Sensation’am vajag baltas kurpes.
10.Vēl vienas saulesbrilles - gribu kaut ko futūristisku.

Un visbeidzot liste ar lietām, kuras vajag izdarīt pirms brauciena:

1. Nomazgāties / laikam noskūties!
2. Saripot dažas redzētas, bet labas filmas priekš iPod’a (Šobrīd esmu noripojis (vispār labs vārds “noripot / saripot”) tikai Smokin’ Aces, bet plānā ir arī Swordfish)
3. Parūpēties par to, lai ir vismaz 2 skatāmi (bet neredzēti!) gabali uz MacBooka. Šobrīd neredzēts kopī mētājās tikai The Fountain, ko speciāli taupu lidojumam uz Londonu - traileris izskatījās diezgan depresīvs.
4. Aizslēgt dzīvokli pārbaudot vai visas elektriskās ierīces ir izslēgtas. Pārbaudīt vai ledusskapī nav pārtika, kas bojājās un iznest miskasti.
5. Pieslēgt starptautisko telefona pieslēgumu.
6. Saprast vai viesnīcā ir Wireless.
7. Ielādēt MacBook’ā, iPod’ā un telefonā londonas karti, kurā atzīmēts liels sarkans punkts ar viesnīcu.
8. Atrast pasi!

Popin’ up an cherry.

2007-04-22T08:33:00.000-07:00

Norises vieta: Stabu 49. Iedomājos, ka pēc kārtējās grūtās darba nedēļas varētu uzaicināt pie sevis dažus jauniešus, kā jau parasti, papļāpāt par politiku un mākslu. Tā arī daru, sazvanos, daži tiek, daži nē viss kā parasti. Akcijas preces un tādā garā. Ap pulkstens pus vieniem manā apartamentā jau bija pulcējušies aptuveni 15 jaunieši. (Kurš teica, ka četrdesmit kvadrātmetri ir šķērslis?) Netiku, ka negaidīti pie Manām durvīm atskanēja jau sen gaidīts zvans. Atverot durvis ieraudzīju divus manāmi nogurušus pašvaldības policijas pārstāvjus. “Labdien, šeit pašvaldības policija, vai drīkstam ienākt?” bija pirmais jautājums. Šo lūgumu Es, protams, neakceptēju. No juristiem tomēr kaut ko atceros. Iznākot trepju telpā papļāpāt uzzināju, ka no kaimiņiem ir saņemtas sūdzības par mūzikas skaļumu. (Man gan likās, ka biju vienojies ar kaimiņiem par to, ka piektdienās un sestdienās Es pa nakti varu atskaņot mūziku apmaiņā pret to, ka darba dienās Es to nedaru un samazinu basu apmēru, bet laikam kļūdijos. Tagad katru vakaru nāksies noklausīties kādu no N.W.A. albūmiem.) Anyway, sekoja standartie jautājumi vai Es nevēlos samaksāt soda naudu piecu latu apmerā, kas Man dotu iespēju neierasties policijas iecirknī. Atceroties kādā blogā lasītu rakstu par to, ka Tavs laiks ir dārgāks par zināmām lietām ko Tu dzivē dari uz sekundi apsvēru šādu iespēju, bet uzreiz pārdomāju, jo parakstot šādu dokumentu Es automātiski atzītu savu vainu, kas, protams, neatbilst patiesībai. Es pat nemēģināju piekukuļot brašos puikas no Pašvaldības institūcijām. Lai gan varbūt vajadzēja - viņiem jau tā grūti. Atceros diezgan leģendāru frāzi no juristiem: Nav lietisko pierādijmu, nav lietas! It’s so simple, tas ir mans vārds pret Manu kaimiņu vārdu! Nekādi mērijumi netika izdarīti un pat ja viņiem būtu līdzi vajadzīgā aparatūra (Manuprāt kopā tāda ir četrām vienībām Rīgā), bez attiecīgas pilnvaras (Kuru labākajā gadījumā varētu dabūt sestdienas rītā, bet visticamāk pirmdienas pēcpusdienā) ienākt Manā dzīvoklī viņi nedrīkst. Arī paskaidrojma rakstā uzrakstīju, ka kaimiņienes, kuras dzīvo zem manīm are just jealous, par to, ka skolā mācijās augstākā klasē par mani, bet tagad dzīvo tā teikt “stāvu zemāk par mani” un tapēc arī tika pilnīgi nepamatoti iesaistīta pašvaldības struktūra, kuras darbs tika novirzīts no nopietnu noziegumu atklāšanas uz tik nenozīmīgām lietām kā jauniešu pasākuma apmeklēšana. Anyway - 2 maijā Man ir jāierodās Policijas pārvaldē, lai sniegtu paskaidrojumus un nepieļautu Latvijas likumdošanas eksplotēšanu savtīgos nolūkos. Es iestāšos par taisnību un neļaušu interpretēt likuma rindas dažu atsevišķu indivīdu, savtīgās interesēs.

Es gribētu atgādināt, ka vajadzētu cienīt un respektēt šīs burvīgās valsts likumdošanu un nonākot tiešā vai pastiprinātā kontaktā ar likumsargiem padevīgi pakļauties viņu ieteikumiem, jo viņi taču ir šeit, lai Mums visiem palīdzētu.
Ar šo rakstu arī gribētu izteikt atzinību / pateicību tai personai / personām, kuras atstāja neattaisītu Schweppes Ginger Ale pudeli pie Manis pēc piektdienas pasēdēšanas.

Izlases un dziesmas "bez albūma" iPod'ā.

2007-04-05T00:37:00.000-07:00

Par cik jau ilgāku laiku (Kopš parādijās iPod Photo) lietoju iPodu esmu saskāries ar savā ziņā problēmu ar kuru domājams saskarās daudzi iPod lietotāji. Tās ir izlases un atsevišķas dziesmas. Ja iPodā ieliek albūmu tad viss izskatās skaisti -

Piemēram:

Artist : Timberland
Album : Shock Values 2007
Song : Visas, kas ir attiecīgā albūmā!

Bet gadījumā, ja Tu novelc izlasi, kurā ir piemēram 40 dažādi izpildītāji, tad rodās problēma - Browsojot iPodu caur artistiem ir nākuši klāt vēl 40 dažādi artisti ar tikai vienu dziesmu un šāda situacija ir jau no vienas izlases. Kas notiek, ja ir teiksim 20 izlases? 800 artisti ar vienu dziesmu katrs.

Artist : 40 dažādi nosaukumi
Album : Destination Lounge : Bali
Song : 40 dažādas dziesmas

Par cik Es (droši vien tāpat kā daudzi citi) iPodu browsoju tikai caur artist’iem, Es šo situāciju risinu sekojoši:

1.) Saprotu un sašķiroju kādas izlases Man ir! Piemēram: 13 Ambient izlases, 22 Club music izlases, 19 Soundtracki, 2 Driving izlases, 4 R&B izlases... utt

2.) Caur iTunes Artist’u piekopēju pirms konkrētas dziesmas grupas vai izpildītāja nosaukuma. Izskatās tas šādi:
“Motorhead - Ace Of Spades”
Līdz ar to tagad “Artist” vietā ir rakstīts tieši tas pats, kas pirms dziesmas nosaukuma:
“Motorhead”

3.) Artist’a vietā ierakstu attiecīgu žandru, piemēram soundtrackam ---> “OST”, Klubu mūzikai ---> Club Music utt Izdarot šādi vairākiem albūmiem iPodā browsojot, caur Artists aizejot piemēram uz “OST” Tu iegūsi visus savus sondtrackus vienuviet, bet izpildītājs parādīsies pirms dziesmas nosaukuma.

OST :

Smokin' Aces
300 Soundtrack by Tyler Bates

Club Music :
Funky Disco House (2007)
Trance the Vocal Session 2.0

Es zinu, ka vismaz sākumā process izskatās diezgan bezcerīgs, bet ticiet Man - sakārtojot dažādas izlases pēc šāda principa, aptuveni mēneša laikā Mans 80 GB iPods tika sakārtots un tas tiešām bija tā vērts - pilnīgi cits feelings atverot “Artists” kategoriju savā iPodā.

Nākošā lieta, kas ir aptuveni tikpat bieži sastopama ir dziesmas, kuras ir ielādētas iPodā pa vienai - piemēram, Tev patīk tikai “Metallica - Fuel”, bet Tu negribi, lai Tev iPodā ir citas dziesmas no Metallica’s (Metallic’u Es minu tikai kā piemēru!). Princips ir līdzīgs - lai nescroll’otu caur nebeidzami gatu sarakstu ar grupām, kurām ir tikai viena dziesma - iesaku izveidot kādu nereālu artistu: Ņemsim par piemēru katrs savu vārdu:

Artist: “Ērik’s Music”
Album : “Heavy” Song :
Metallica - Fuel

Šādā veidā vajadzētu iziet cauri / sašķirot un nomainīt “Artist’u” un Albūmu visām dziesmām bez albūma, vai ar albūma nosaukumu “www.freetorrentsblablabla.com”. Albūmu nosaukumi zem “Erik’s music” protams var variēt pēc sirds patikas: Es personīgi lietoju “Chill Out”, “Alternative”, “R&B”...

Nesaku, ka šis ir ultimate solution, bet works for Me.

Kaimiņi, Kārtība, Dīvāns un Ambient's.

2007-03-29T04:28:00.000-07:00

Črtras lietas. Pirmā - kopš esmu sācis dzīvot viens pats Es vairāk nespēju uzturēties pilnīgā miskastē. Nopietni - kad Man bija sava istaba Man tur valdīja nu maigi izsakoties bohemisks skats. Es negribu teikt, ka esmu sācis ar putekļu slotiņu izberzēt visus stūrus savā apartamentā, bet divas reizes nedēļā tomēr cenšos visu savest kārtībā. Ar kārtību Es šoreiz nedomāju visa iegrūšanu skapī, bet tiešām - tīrību un kārtību. Kapēc Es par to rakstu - laikam tapēc, ka šodien ir trešdiena un esmu nolēmis savest kārtībā savu hatu, tikai nevaru saņemties to beidzot sākt darīt. Anyway - beidzot arī satikos ar kaimiņiem decibellu jautājumos. Stāsts ir aptuveni sekojošs - kādā sestdienas vakarā pie Manīm bija iegriezušies daži jaunieši, nu pasēdēt - parunātt par politiku un mākslu. Vakara gaitā mūzika nemanāmi pastiprinājās (Kā tas dažreiz mēdz gadities!) līdz ar to, brīdī, kad ap pus vieniem izdzirdēju zvanu pie durvīm biju jau gatavs uzklausīt pārmetumus no kādas 60 + gadus vecas kundzītes par to, cik tieši padomju laikos bija labāk un cik tieši visi jaunieši mūsdienās ir norakstāmi, bet atverot durvis pavērās nedaudz savādāks skats: Sieviete (ja nemaldos ap 24), pārliecināta par sevi, diezgan izteiksmīga sejas izteiksme, Man saka: TU NEVARĒTU LŪDZU... Eu! Mēs gadījumā nemācijāmies vienā skolā? Jā, jā... AVĢ! Vispār labs - sekoja neilga saruna, kuras laikā Man palūdza nogriest basus (Viņa nedzīvo ne Man blakus, pat ne Manā stāvā, bet stāvu zemāk - otrā trepju telpas pusē!) un izteica dažus komplimentus par audiosistēmu. Apmainījamies ar numuriem un Es teicu, ja kas, lai nākošreiz vienkārši piezvana. Pirmais tiešais kontakts ar kaimiņiem. Nice!
Pēdējā laikā ļoti, ļoti patīk Ambients un Lo-Fi. Tie, kas nezina, don't bother to ask, bet vispār iesaku pameklēt so to no šī žandra! Darba dienās, kad atnāku no darba vispār neko citu negribās klausīties. Atslābinoši un relaksējoši. Laikam kļūstu vecs. Agrāk par šādu mūziku domāju, ka tā ir paredzēta tikai romantiskiem vakariem sveču gaismā un mazam show off'am daiļā dzimuma priekšā - bet tagad klausos Lo-Fi arī strādājot. Weekend'os protams tas īsti neder, but I love it anyway...
Un beigu beigās ceturtā: Man būs jauns dīvāns - ja viss labi sanāks, jau šo piektdien Man no MC2 Alan Deko atvedīs hipijiski - stilīgāko dīvānu kādu Es jebkad esmu redzējis. Yēēēē!